Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Privātmājai, kura atrodas uz juridiskas personas zemes, laukos, Smiltenes pagastā, bija mutiska vienošanās par zemes platības nomu un maksu kopš 1994. gada. Gan pirms, gan pēc tam tikām apsaimniekojuši un kopuši teritoriju ap māju, nekad nesaņemot palīdzību vai pateicību. Pirms apmēram pieciem gadiem, mainoties apsaimniekotājam, parādījās domstarpības: tiku apvainots nokritušu vai nokaltušu zaru zagšanā, pa manu teritoriju (dārzu, dīķmalu) sāka staigāt visādi cilvēki un pat braukt ar traktoru. Pirms apmēram trijiem gadiem kopā mērnieku uzmērījām konkrētu piemājas teritoriju un man izsniedza pat plānu (0,82 h). Man nezināmu iemeslu dēļ pagaidām pat advokātam nav izdevies noslēgt nomas līgumu, bet pārmetumi un kustība pa teritoriju turpinās: neesot mana, un man neesot līguma par nomu. Uz manu uzaicinājumu tikties un visu pārrunāt nav ne atbildes, ne tikšanās. Pēc advokāta teiktā, atliek prasība tiesā par piespiedu nomu. Ko man darīt? Nezinu, vai man ir tiesības lūgt nomāt 0,8 h: šajā teritorijā atrodas malkas šķūnīši, siltumnīca, maza pirtiņa, aramdārziņš, 10 ābeles, daži lieli koki un dažas mazas manis stādītas egles un bērzi. Un vai rezultāts nebūs lēmums, ka kociņi un šķūnīši jānojauc, dīķis jāaizber utt., un par to vēl nāksies maksāt tiesas izdevumus pāris simtu eiro apmērā?
Nomājamās zemes lielumu un nomas maksas apmēru ietekmē veids, kādā ēka ir iegūta īpašumā.
Ja ēka iegūta īpašumā likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, tad saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta nosacījumiem ēku īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Nomas maksa par zemi nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.
Zemes robežas un platību nosaka attiecīgā novada pašvaldība.
Ja ēka ir uzbūvēta pašu spēkiem, tad saskaņā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2. panta desmitās daļas nosacījumiem ēku un būvju īpašniekam tiek garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību, kā arī nomas maksu nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.
Abos gadījumos, ja ēkas un zemes īpašnieki nevar vienoties par zemes nomas maksu, ir tiesības iesniegt prasību tiesā.
Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123. pantam, ja puses nevar vienoties par atlīdzību, nomas maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.
Par to, kā labāk rīkoties – tiesāties vai gaidīt jauno likumu par piespiedu nomas risinājumiem –, Jums pašam jāizšķiras, konsultējoties ar juristiem. Protams, civilizēti būtu, ja īpašnieki sarunātos.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
