Plānoju doties dekrēta atvaļinājumā uz pusotru gadu un pēc bērna dzimšanas izbeigt darba tiesiskās attiecības. Dekrēta laikā plānoju veikt padziļinātu izpēti, metodikas izstrādi un informācijas sistematizēšanu, lai varētu uzsākt uzņēmējdarbību (konsultāciju sniegšana dažādās jomās). Kad bērns būs sasniedzis gada vecumu, es jau varētu juridiski visu sakārtot un uzsākt darboties (strādājot mazu slodzi). Vai ir iespēja īstenot kādu no uzņēmējdarbības formām, strādāt, pašai nesaņemot atalgojumu (pieļauju, ka pirmajos mēnešos ienākumi būs līdz 200 EUR), peļņu novirzīt nesadalītajā peļņā vai pamatkapitālā un saglabāt maternitātes pabalstu?
Maternitātes pabalstu maksā sociāli apdrošinātai sievietei apmēram 4 mēnešus, divus mēnešus pirms dzemdībām, divus – pēc dzemdībām. Pēc tam vienam no vecākiem ir tiesības uz vecāku pabalstu, ko pēc vecāku izvēles maksā vai nu līdz bērna gada vecumam (tad pabalsts vienā mēnesī ir lielāks – 60% no vidējās iemaksu algas) vai līdz bērna pusotra gada vecumam (43,75% no vidējās iemaksu algas). Pabalstu pilnā apmērā maksā, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un negūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Lai zinātu, kādā secībā, ar kādiem nosacījumiem un uz kādu laiku piešķir pabalstus, kā tos aprēķina, būtu ieteicams iepazīties ar informāciju vecākiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
No Jūsu jautājuma noprotams, ka vecāku pabalsta saņemšanas laikā sāksiet uzņēmējdarbību un Jūsu interese ir par to, lai, gūstot ienākumus, tos neuzskatītu par ienākumiem, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kam vispārējā likme darba ņēmējam ir 35,09% (11% maksā darbinieks un 24,09% darba devējs), pašnodarbinātajam – 32,15%. Jo tādā gadījumā nebūs tiesību uz pilnu aprēķināto vecāku pabalsta summu, bet tikai uz 30% no tās. Pašreiz likumā ir tā. Ir priekšlikumi par citiem procentiem, bet par tiem vēl tiek diskutēts.
Kā legālas iespējas piemēru, ko likumdevējs ir pieļāvis, kad var saņemt vecāku pabalstu nesamazinātā apmērā, LV portāls var minēt pašnodarbinātību, ja no tās ir nelieli ienākumi.
Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju, kas reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā, – uzskata par pašnodarbinātu personu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.
Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātais obligātās iemaksas (32,15%) veic no brīvi izvēlēta obligāto iemaksu objekta, kurš nevar būt mazāks par 430 eiro mēnesī. Papildus veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no paša izraudzītā iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā. Ja ienākumi no gada sākuma ir mazāki par 50 eiro, obligātās iemaksas neveic.
Līdz ar to, ja ienākumi mēnesī būs līdz 200 eiro, vajadzēs veikt iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai, un tas neietekmēs tiesības uz vecāku pabalstu pilnā (sākotnēji aprēķinātajā) apmērā.
Savukārt, ja ir doma dibināt kapitālsabiedrību, piemēram, SIA, jārēķinās ar iespēju, ka var būt jāveic VSAOI. Piemēram, no domājamā ienākuma noteiktos gadījumos iemaksas jāveic arī tad, kad valdes loceklim nav noteikta atlīdzība. Likumos ir pietiekami daudz normu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem. Nodokļu maksātājam, sākot uzņēmējdarbību, ir iespējas noskaidrot nodokļa maksāšanas jautājumus Valsts ieņēmumu dienestā, lai zinātu un ievērotu nodokļu likumos noteiktos pienākumus. Saziņas iespējas atrodamas VID mājaslapā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!