Ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ka nereģistrēs saimniecisko darbību un piemēros īres maksai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) 10% likmi, tad ar nodokli apliek līgumā noteikto īres maksu. Piemēram, īres līgumā norādīta maksa ir 100 eiro, nodoklis, kas jāsamaksā budžetā, ir 10 eiro (100 x 10%). Aprēķinot maksājamo nodokli, no īres maksas drīkst atskaitīt tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet nedrīkst atskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus.

Informējam, ka gadījumā, ja dzīvoklis tiek izīrēts vai iznomāts juridiskai personai vai fiziskai personai, kas ir reģistrējusi saimniecisko darbību, pienākums ieturēt nodokli un samaksāt to budžetā ir nomas maksas izmaksātājam. Savukārt, ja dzīvoklis tiek izīrēts fiziskai personai, nodoklis jāmaksā dzīvokļa īpašniekam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Akcentējam, ko var iekļaut dzīvojamās telpas īres maksā. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Savukārt apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;

2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk – zemes nomas maksa).