Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 2. daļas 4. punktu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāmas ziņas, kas satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi. Savukārt 8. pants nosaka: informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Zvērinātam tiesu izpildītājam, pildot Civilprocesa likumā uzliktos pienākumus (Civilprocesa likuma 557. panta izpratnē; attiecīgi piemērojot Civilprocesa likuma 72. nodaļas normas), ir tiesības veikt personas datu apstrādi, t. i., nosūtīt darba devējam pieprasījumus, rīkojumus u. c. dokumentus, kā arī izmantot iegūtās ziņās tiesas nolēmuma izpildes nodrošināšanai.

Bez šaubām, apstrādājot parādnieka (darbinieka) datus, tiek veikta tāda datu apstrāde, kas skar minētās personas privāto dzīvi. Tādējādi tiesu izpildītajam, ņemot vērā iepriekš minēto normu nosacījumus, nosūtot ieturējumu rīkojumus darba devējam, šādi rīkojumi ir jāklasificē kā “ierobežotas pieejamības informācija”, veicot attiecīgas atzīmes uz dokumenta.

Savukārt darba devējam ir jānodrošina, ka šādi klasificētu informāciju apstrādā tikai tāds personu (darbinieku) loks, kuriem ir tiesības veikt dokumentu apstrādi, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. T. i., šāda informācija nevar būt pieejama ikvienam darbiniekam (vairāk nekā 1000), nevērtējot nepieciešamību izpaust attiecīgo informāciju konkrētam darbiniekam.

Tādējādi arī darba devējs kā patstāvīgs datu apstrādes pārzinis ir atbildīgs par to, lai ierobežotas pieejamības informācija būtu pieejama tikai tiem darbiniekiem, kam ir pielaide darbam ar šādiem dokumentiem. Darba devējam, konstatējot, ka iesūtītā informācija satur ierobežotas pieejamības informāciju, kaut arī tā nav speciāli marķēta (iezīmēta), ir pienākums nodrošināt tādu informācijas aktīvu aizsardzību, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 prasībām (5. pants – datu apstrādes principi un no tiem izrietošie pienākumi).