Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Pirms 9 gadiem nelaimes gadījumā bojā gāja vīrietis. Šobrīd viņa vārds un uzvārds tiek publicēts vietējās ziņās ar aicinājumu ievērot satiksmes noteikumus un kārtību uz ceļiem, kā arī nebūt pārgalvīgiem. Vai vietējām ziņām bija tiesības publicēt šādu informāciju bez tuvinieku piekrišanas? Turklāt neiedziļinoties lietas materiālos un faktos. Lūk, ziņu saturs: “Aicinām ievērot satiksmes noteikumus un kārtību uz ceļiem. Alsungā regulāri notiek Kurzemes reģiona ugunsdzēsēju sporta sacensības, kurās sportisti sacenšas par Edgara Špudes kausu. Tas mums – alsundzniekiem – kalpo arī par atgādinājumu, lai cik talantīgs un daudzsološs būtu cilvēks, pārgalvība un noteikumu neievērošana viena mirklī šo dzīvi var pārtraukt. Tomēr ikdienā arvien biežāk pārliecināmies, ka E. Špudes traģiskā bojāeja nav devusi mācību un “gonkošanā” pa Alsungas ielām un ceļiem turpinās. Aicinām ikvienu līdzcilvēku vērsties pie “gonkotājiem” ar lūgumu netrakot ar braucamrīku pa Alsungas ielām un ceļiem! Netrakot, jo mums Alsungas novada ir svarīgs ikviens cilvēks! Protams, ka traka braukšana bojā mūsu ceļus. Protams, ka radītais troksnis vēlajās vakara stundās traucē atpūsties. Bet galvenais zaudējums būs cilvēka dzīvība – paša neprātīgā braucēja un, nedod Dievs, tā cilvēka, kuru “paraus” līdzi.”
Ar 2018. gada 25. maiju Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, personas datu (vārda, uzvārda u. c. datu) apstrādi nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Taču vēršam Jūsu uzmanību, ka minētā regula attiecas tikai uz dzīvu personu datu apstrādi, t. i., mirušo personu datu apstrāde var tik pakļauta šīs regulas nosacījumiem tikai tad, ja šīs apstrādes dēļ var būt aizskartas dzīvu personu (piemēram, radinieku) tiesības.
Regulas 85. pants cita starpā paredz dalībvalstu tiesības piemērot izņēmumus regulas piemērošanā attiecībā uz vārda un informācijas brīvību. T. i., dalībvalstis savos normatīvajos aktos ir tiesīgas noteikt izņēmumus, kad regulu nepiemēro. Kā tas izriet no jautājuma, mirušās personas dati (vārds un uzvārds) tika atspoguļoti vietējās pašvaldības ziņās, t. i., dati tika apstrādāti žurnālistikas vajadzībām vārda un informācijas brīvības nodrošināšanas nolūkā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta 2. daļu, apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami šādi nosacījumi:
1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;
2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;
3) datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama ar tiesībām uz vārda un informācijas brīvību vai liedz īstenot tās.
Kā tas izriet no paziņojuma (ziņu) teksta, presē tika publicēts aicinājums ievērot normatīvo aktu prasības ceļu satiksmē, kas neapšaubāmi tika darīts sabiedrības, arī Jūsu, interesēs. Pirmšķietami secināms, ka minētās personas datu atspoguļošana ir saistīta ar kāda traģiska negadījuma atgādinājumu, tādējādi preventīvos nolūkos sabiedrībai tiek atgādināts par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas nozīmi ikviena cilvēka dzīvē.
Ņemot vērā, ka jautājumā nav norādīti apstākļi, kā publicētais teksts ietekmē pārdzīvojošo personu (radinieku) privātās dzīves neaizskaramību, nav iespējams konstatēt, vai ir radies šo personu subjektīvo tiesību aizskārums.
Tādējādi secināms, ka normatīvie akti personas datu apstrādes jomā nav attiecināmi uz mirušo personu datiem (kamēr tie neskar pārdzīvojušo personu tiesības), līdz ar to arī “piekrišanas” iegūšana šādu datu apstrādei nav paredzēta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
