Ja savā jautājumā domājat īres līgumu par telpām, kuras netiek apdzīvotas, tad saskaņā ar likuma par “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu dzīvojamās telpas īres maksu veido:

• dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un
• peļņa.

Savukārt apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

• dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);
• normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

• likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;
• dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).

Saskaņā ar Civillikuma četrpadsmitās nodaļas (Nomas un īres līgums) noteikumiem, precīzāk 2145. pantu, nomniekam/īrniekam nav jāmaksā vairāk par norunāto nomas/īres maksu, un nomas īres maksai jābūt noteiktai, proti, tā nedrīkst pakļauties vienas līguma puses gribai slēgt dažādu veidu pakalpojumu līgumus kā apdrošināšana, apsardze, labiekārtošana u. c. (CL 2122. pants, t.sk. 2017. pants). Tāpat jāmin, ka puses ir tiesīgas vienoties un noteikt dažādus īres/nomas līguma papildinājumus, jo, notiekot neparedzētajam, apdrošināšanas polise no zaudējumiem var glābt kā iznomātāju/izīrētāju, tā arī nomnieku/īrnieku.