Lai sniegtu atbildi, būtu nepieciešams zināt, ko paredz noslēgtā vienošanās, kā arī kādā formā tā noslēgta. Neredzot šo vienošanos, jebkura atbilde var būt neprecīza.

Tātad tas, cik vienkārši un ātri ir iespējams uzsākt saistību piespiedu izpildi, ja uzturlīdzekļu maksājumi ir neregulāri vai pārtraukti pavisam, atkarīgs no tā, kādā formā noslēgta vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem. Pat ja situācijas aprakstā ir minēts, ka vienošanās noslēgta pie zvērināta notāra, šāds fakts vēl nenozīmē, ka tā arī ir noformēta kā notariāls akts. Piemēram, ja vienošanās projektu lūdzāt sagatavot zvērinātam notāram, bet to parakstījāt privātā kārtībā, vai vienošanos noslēdzāt privātā kārtībā, bet notārs tikai apliecināja paraksta īstumu: abos šādos gadījumos uzskatāms, ka vienošanās ir noslēgta privātā kārtībā.

Arī tad, ja ir skaidrs, ka noslēgtā vienošanās ir notariālais akts, papildus svarīgi zināt, kāda veida notariāls akts tas ir. Kopš 2013. gada 1. novembra normatīvais regulējums paredz, ka ir iespējams noslēgt arī tādu notariālo aktu, kas ir izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā saskaņā ar Notariāta likuma D¹ sadaļu.

Būtiskākais – neatkarīgi no tā, kādā formā noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem, parādu ir iespējams piedzīt, taču katrā gadījumā ir jāveic atšķirīgas darbības. 

Ja vienošanās par uzturlīdzekļiem noslēgta kā notariālais akts, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (nododams piespiedu izpildei), tad saskaņā ar Notariāta likuma D1 sadaļu izpildu aktu, ko iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu piedziņas uzsākšanai, izdos notārs, ievērojot noslēgtās vienošanās noteikumus.

Savukārt, ja vienošanās par uzturlīdzekļiem ir noslēgta kā notariālais akts, bet nav paredzēta tā izpilde tiesas sprieduma izpildes kārtībā saskaņā ar Notariāta likuma D1 sadaļu, tad saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 400. pantu, kas paredz, ka lēmumu pieņem tiesnesis, un tad šim lēmumam ir izpildu dokumenta spēks. Tādā gadījumā bērna mātei nav jādodas pie notāra, bet jāiesniedz pieteikums rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas. Zemesgrāmatu nodaļu kontaktinformācija pieejama šeit.

Pēc tam, lai uzsāktu uzturlīdzekļu parāda piespiedu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta otro daļu ar izpildu dokumentu jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) atrodas parādnieka dzīvesvieta, mantas atrašanās vieta vai darbavieta. Tiesu izpildītāju adreses, tālruņa numurus un darba laiku var atrast Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā. Sadaļā Veidlapas ir iespējams lejuplādēt iesnieguma uzturlīdzekļu piedziņai paraugu. Ja dzīvojat ārzemēs, iesniegumu par parāda piedziņas uzsākšanu zvērinātam tiesu izpildītājam ar klāt pievienotu izpildu dokumentu var nosūtīt pa pastu kā ierakstītu vēstuli.

Sarežģītāk, ja vienošanās noslēgta privātā kārtībā, piemēram, zvērinātam notāram apliecinot līdzēju parakstu. Tādā gadījumā vienīgā iespēja prasīt saistību izpildi ir celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu vispārējā kārtībā. Pēc tam, kad stājas spēkā tiesas spriedums, tiesa jālūdz izsniegt izpildu rakstu un ar šo izpildu dokumentu jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kā iepriekš aprakstīts.

Plašāks izklāsts lasāms LV portāla skaidrojumā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu, ja netiek pildīta vienošanās par uzturlīdzekļiem.

Tiklīdz uzturlīdzekļu piedziņas piespiedu izpilde ir nodota zvērinātam tiesu izpildītājam, Jums ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu, lai saņemtu valsts garantētos uzturlīdzekļu maksājumus valstī noteiktajā apmērā, bet ne lielākā par to apmēru, kādu paredz tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem.

Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

Tāpat no situācijas apraksta netop skaidrs, par kādu uzturlīdzekļu ikmēneša summu vecāki ir vienojušies. Vai tā ir fiksēta summa, kas bija likumā noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs 2014. gadā, vai arī summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru un katru gadu automātiski pieaug?

Minimālo uzturlīdzekļu aprēķina kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru”, ņemot vērā bērna vecumu un valstī noteikto minimālo algu. Proti, minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25%, savukārt no 7 gadiem līdz 18 gadu sasniegšanai – 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša algas. Tas nozīmē, ka, pieaugot noteiktajai minimālajai darba algai un bērnu vecumam, automātiski pieaug arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam.  

Proti, 2014. gadā minimālā alga bija 320 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs – katram bērnam līdz 7 gadu vecumam 80 eiro, bet no 7 gadiem līdz 18 gadu vecumam 96 eiro mēnesī.

2015. gadā minimālā alga bija 360 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs – katram bērnam līdz 7 gadu vecumam 90 eiro, bet no 7 gadiem līdz 18 gadu vecumam 108 eiro mēnesī.

2016. gadā minimālā alga bija 370 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs – katram bērnam līdz 7 gadu vecumam 92,50 eiro, bet no 7 gadiem līdz 18 gadu vecumam 111 eiro mēnesī.

2017. gadā minimālā alga bija 380 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs – katram bērnam līdz 7 gadu vecumam 95 eiro, bet no 7 gadiem līdz 18 gadu vecumam 114 eiro mēnesī.

2018. un 2019. gadā minimālā alga ir 430 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs – katram bērnam līdz 7 gadu vecumam 107,50 eiro, bet no 7 gadiem līdz 18 gadu vecumam 129 eiro mēnesī.

Ja vienošanās paredz uzturlīdzekļus maksāt fiksētas summas apmērā, kas bija minimālais apmērs 2014. gadā, līdztekus uzturlīdzekļu parāda piedziņas darbībām ir jāsniedz prasība tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. 

Noslēgumā jāuzsver, ka uzturlīdzekļu piedziņa ir nevis “attiecību bojāšana”, bet gan savu bērnu tiesību – saņemt uzturu no abiem vecākiem – aizstāvēšana. Tiesību realizācija ir iespējama arī gadījumā, ja atbildētājs pārceļas uz dzīvi citā pilsētā vai pat citā valstī. Savukārt draudi sniegt prasību tiesā par meitas dzīvesvietas noteikšanu pie tēva ir diezgan izplatīta iebiedēšanas taktika, lai atturētu otru vecāku uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu.

Pat ja pienāks brīdis, kad bērna tēvs būs pietiekami uzņēmīgs, lai sniegtu prasību tiesā un risinātu strīdu par bērna aizgādību, lūdzot noteikt bērna dzīvesvietu pie viņa, tiesību aktos noteiktais kritērijs šādos gadījumos ir bērna intereses. Tiesai būs jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem un citi apstākļi). Ir visai maz ticams, ka vecākam, kas nav iesaistījies bērna ikdienas aprūpē, ir reāli panākt, ka bērna dzīvesvieta tiek noteikta pie viņa. Turklāt ikdienas aprūpe izmaksā krietni vairāk par 80 eiro mēnesī.

Lai rastu profesionālu padomu, kā rīkoties konkrētajā situācijā, aicinām konsultēties ar ģimenes tiesībās specializējušos zvērinātu advokātu.