Darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 92. pantu, var noteikt ierobežojumus veikt blakus darbu jeb strādāt pie cita darba devēja, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Turklāt darba devējam strīda gadījumā ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Ja šāds punkts darba līgumā tiek iekļauts, darbiniekam  situācijā, ja tas vēlas strādāt blakus darbu, ir jāvēršas ar iesniegumu par blakus darba saskaņošanu. 

Darba likums neparedz darbinieka  pienākumu informēt par dalību arodbiedrībā. Darba likuma 33. pantā noteikts  liegums šādu jautājumu uzdot darbiniekam jau darba intervijā, jo tas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu, nav saistīts ar pretendenta piemērotību šim darbam un ir tieši vai netieši diskriminējošs. Atbilstoši AT spriedumam lietā SKC-454/2012 šī informācija nav noskaidrojama arī darba attiecību laikā un darba līgumā nevar ietvert paziņošanas pienākumu.

Ziņas par darbinieka dalību arodbiedrībā pieder pie īpašas kategorijas personas datiem, un Vispārējās datu aizsardzības regulas 9. pantā ir noteikts aizliegums apstrādāt darba devējam personas datus, kas atklāj tostarp dalību arodbiedrībās.

To, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs, saskaņā ar DL 101. panta sesto daļu darba devējam ir pienākums noskaidrot, ja ir paredzēta darbinieka atlaišana. Tādējādi darba devējs tikai šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt darbiniekam ziņas par viņa piederību noteiktai arodbiedrībai, lai izpildītu šajā tiesību normā uzlikto pienākumu.