Uz fiziskai personai piederoša zemes gabala atrodas elektrības stabi. Vai pastāv tiesisks pamats noslēgt ar energoresursu komersantu zemes nomas līgumu? Cik zināms, tad sakaru operatori vai nu atpērk zemes gabalus, uz kā uzstāda savus uztveršanas torņus, vai nomā, kāpēc Latvenergo vai Sadales tīkliem u.c. nav jāmaksā zemes nomas maksa? Un vai ir iespējams lūgt šos stabus noņemt un ierakt kabeli zemē par energoresursu komersanta līdzekļiem?
Aizsargjoslu likuma 35. panta devītā daļa noteic, ka tāda objekta, kuram noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, t.i., nemaksā nomas maksu zemes īpašniekam.
Savukārt Enerģētikas likuma 19. un 24. pants noteic, ka energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.
Tātad normatīvais regulējums – Aizsargjoslu likums un Enerģētikas likums – neparedz iespēju nomas maksas līgumu slēgšanai par “elektrības stabu esamību” uz fiziskās personas īpašumā esošās zemes, bet gan tikai atlīdzību (vienreizēju) par nodarītajiem zaudējumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!