Labdien! Darbā sanāca skaidroties ar pircēju, kura bija neadekvāta [cik pēc tam varēja spriest]. Kad gāju, lai viņai parādītu viņai interesējošo produktu, viņa mani nofotografēja [es pat nemanīju], un nākošajā dienā mani darba kolēģi, kā arī paziņas teica, ka es esmu soc. tīklos. Man parādīja un izdrukāja šo foto, kur arī ir sūtītāja e-pasta adrese. Es nedevu atļauju. Kur man griezties ar šo sūdzību, lai iesniegtu prasību tiesā arī par tekstā rakstīto apmelošanu.
Fizisko personu datu apstrādi, līdzīgi kā visās citās ES valstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Regulas piemērošanas sfēra (materiālās darbības joma) noteikta 2. pantā, kas cita starpā noteic, ka Regulu nepiemēro, ja datu apstrādi veic fiziska persona vienīgi personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām.
Ja Jūsu foto bez Jūsu piekrišanas tika publicēts sociālajos tīkos, šādu apstrādi nevar attiecināt vienīgi uz personīgajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Šādai apstrādei ir piemērojamas Regulas normas.
Bez minētā Regulas normas netiek piemērotas datu apstrādē žurnālistikas vajadzībām, ievērojot tiesības uz vārda brīvību un samērīgu iejaukšanos personu privātajā dzīvē. Minētais izņēmums nostiprināts arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pantā, personai ir tiesības apstrādāt datus akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.
Tādējādi, lai izvērtētu, vai attiecīgajā situācijā ir konstatējams datu aizsardzības noteikumu pārkāpums, Jums kā aizskartajai personai ir jāvēršas pie foto publiskotāja (kā pie datu apstrādes pārziņa) ar prasību pārtraukt datu apstrādi (t.i., dzēst publiskoto foto no tīmekļa vietnēm).
Ja informācijas publiskotājs Jūsu prasību neizpilda, Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā, kas ir uzraudzības iestāde fizisko personu datu aizsardzības jautājumos Latvijā. Iesniegumu veidlapu paraugi pieejami DVI mājaslapā.
Pirmšķietami vērtējot datu apstrādes mērķi un līdzekļus, pat arī situācijā, ja datu apstrāde būtu veikta žurnālistikas nolūkā, ir konstatējama pārmērīga datu apstrāde, “nolūka ierobežojums” un “datu minimizēšanas” pārkāpums. T.i., ja informācijas publiskotājs vēlējās atspoguļot klienta apkalpošanas kvalitātes nianses, tad šādā situācijā attēlos būtu jāaizklāj personu sejas.
Savukārt attiecībā uz publiskotās informācijas “tekstuālu atbilstību patiesībai” un goda un cieņas aizskaršanu un rīcību šajā situācijā detalizēti ir aprakstīts LV portāla rakstā “Goda aizskaršana un neslavas celšana”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!