Nav noteikts, no cik gadiem cilvēks var vērsties policijā ar iesniegumu. Arī bērns var vērsties policijā, ja ir aizdomas par noziegumu. Policija to var pieņemt arī ne tikai kā iesniegumu, bet kā pieteikumu, kurā paustā informācija tiek reģistrēta un pārbaudīta.

Bērna vēršanās policijā, visticamāk, ir saistāma ar vēlmi informēt par pret sevi vai kādu citu vērstu vai arī par paša izdarītu likumpārkāpumu, ko ignorēt nekādā gadījumā nedrīkst.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 13. pantu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Savukārt BTAL 20. pants noteic, ka iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties. Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. BTAL 24. panta otrā un trešā daļa nosaka, ka vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības. Turklāt BTAL 25. pants paredz, ka bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

No minētā secināms, ka bērna tiesības un intereses pārstāv bērna vecāki vai personas (institūcijas), kas tos aizstāj.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 369. pantu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

Minētās ziņas var iesniegt:

• noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu;
• kontrolējošās un uzraugošās iestādes – to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
• ārstniecības personas vai iestādes – kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
• bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas – kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
• jebkura fiziskā vai juridiskā persona – kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;
• jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu – kā iesniegumu.

Sasaistot minēto KPL pantu ar KPL 1. pantu, kas nosaka KPL mērķi, kā arī ar kriminālprocesa pamatprincipiem un citām KPL normām, kurās ietverts amatpersonu pienākums – nodrošināt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, iesniegumu var pieņemt no nepilngadīgā. KPL 369. panta otrās daļas 1. punkta kontekstā “iesniegums” skatāms plašāk un vērtējams kā paziņojums (pieteikums, informācija) par noziedzīgu nodarījumu, kas jāizskata nekavējoties.

KPL 333.¹ panta otrā daļa paredz, ka pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šā dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.

Turklāt jāņem vērā tas, ka vienmēr var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad pat nav vēlams izmantot vecāku vai to aizstājēju starpniecību, jo var pastāvēt varbūtība, ka tie ir izdarījuši vai iesaistīti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Pēc informācijas par noziedzīgu nodarījumu saņemšanas, attiecīgi turpmāk, ja tiks nodibinātas kriminālprocesuālās attiecības, KPL nosaka īpašu kārtību nepilngadīgā iesaistīšanā procesuālajās darbībās, tostarp regulējot jautājumus par viņa pārstāvību un aizstāvību.