E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17010
Lasīšanai: 6 minūtes

Datu apstrādes pārziņa atbildība

J
jautā:
14. maijā, 2019
Lita

Labdien! Jūs man atbildējāt, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un prasības nav absolūtas, t.i., regula paredz izņēmuma gadījumus, kādos to nepiemēro. Tāpēc man ir radies jautājums, vai gadījumā, kad pie datu pārziņa vēršas nevis pats datu subjekts, bet detektīvaģentūras pārstāvis, vai ir tādi likumīgie pamati, saskaņā ar kuriem datu pārzinis var sniegt datu subjekta personīgo informāciju detektīvaģentūras pārstāvim tikai tāpēc, ka detektīvaģentūrām ir dotas pilnvaras, t.i., likumīgs pamats pieprasīt jebkura datu subjekta datus tikai tāpēc, ka datus pieprasa detektīvaģentūra un šajā gadījumā būs spēkā regulas izņēmuma gadījumi, kādos regulas prasības nepiemēro? Vai detektīvaģentūras var sniegt datu pārzinim jebkuru pamatu datu subjekta datu pieprasīšanai, kuru datu pārzinis nepārbauda un vienkārši tic tam, un attiecīgi izsniegs svešā datu subjekta personīgo informāciju pret jebkuru detektīvaģentūras pieprasījumu?

A
atbild:
21. maijā, 2019

Jūsu aprakstītajā situācijā saistībā ar detektīvaģentūras darbību nekādi nav attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 un nacionālos tiesību aktos noteiktie izņēmumi. Tas nozīmē, ka regulas normas un datu apstrādes pamatprincipi uz detektīvaģentūras darbību ir pilnībā piemērojami.

Detektīvaģentūru darbību Latvijā reglamentē Detektīvdarbības likums.

Minētais likums nosaka kā detektīva darbības tiesiskos priekšnosacījumus, tā arī datu apstrādes (ieguves un izpaušanas) priekšnosacījumus.

Saskaņā ar likuma 2. panta pirmo daļu detektīvdarbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā licencēto individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (turpmāk – detektīvsabiedrība) un sertificēto fizisko personu (turpmāk – detektīvs) pakalpojumi, kuri, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai vai juridiskajai personai tiek sniegti, lai aizsargātu tās tiesības un likumīgās intereses.

Tas nozīmē, ka starp pasūtītāju un detektīvaģentūru tiek slēgts līgums par pakalpojumu nodrošināšanu. Attiecīgi pasūtītājs un detektīvaģentūra būs uzskatāmi par kopīgiem pārziņiem regulas 26. panta pirmās daļas izpratnē. Šāds līgums slēdzams rakstiski.

Likuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts detektīva sniedzamo pakalpojumu apjoms, tostarp vākt ziņas civillietās un krimināllietās, meklēt personas, noskaidrot faktus, vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju u.c.

Detektīvaģentūras darbība ir licencējama, t.i., pirms šādu darbību uzsākšanas komersantam ir nepieciešams saņemt atbilstošu licenci.

Detektīvs sava darba izpildes procesā ir tiesīgs veikt darbības, kas minētas likuma 10. panta pirmajā daļā:

1) veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

2) ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

[..];

5) veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu.

Savukārt otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minēto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt 11. pants noteic, ka, veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību.

Detektīvsabiedrībai un detektīvam ir aizliegts apzināti maldināt klientus un izmantot iegūto informāciju pretēji valsts vai ar likumu aizsargātām klienta vai citu personu interesēm (likuma 12. panta 1. punkts).

Detektīvdarbības kontroli veic Valsts policija, kurai ir tiesības pieprasīt kontroles funkciju veikšanai nepieciešamos dokumentus un mutvārdu vai rakstveida informāciju (likuma 14. pants).

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu, vai pārzinim ir pienākums izpaust citas fiziskas personas datus tikai tā iemesla dēļ, ka šādus datus pieprasa detektīvsabiedrība vai detektīvs, paskaidrojam, ka šādu pienākumu likums neparedz un datu pārzinis (kurš izpauž datus) ir patstāvīgi atbildīgs par datu izpaušanas faktu, un šādā gadījumā tiek piemērotas regulas normas (datu izpaušanas tiesiskais pamats un mērķi), kā arī atbildība par prettiesisku datu izpaušanu.

Attiecībā uz to, vai detektīvaģentūras var sniegt datu pārzinim jebkuru pamatu datu subjekta datu pieprasīšanai, kuru datu pārzinis nepārbauda, vienkārši tic tam un attiecīgi izsniedz svešā datu subjekta personīgo informāciju pret jebkuru detektīvaģentūras pieprasījumu, ir paskaidrojams, ka detektīvaģentūra rīkojas, pamatojoties uz noslēgto līgumu (definēts datu apstrādes mērķis un apjoms), tādējādi citu personu datu apstrādē (tai skaitā tos ievācot) detektīvaģentūrai ir saistošs regulas 5. pants (datu apstrādes pamatprincipi). Datu pārzinim pirms datu izpaušanas detektīvaģentūrai ir pienākums pārbaudīt detektīvaģentūras vai detektīva darbības tiesiskumu, kādam nolūkam dati tiek vākti, un vai attiecīgajam pārzinim ir tiesības šādus datus izpaust.

Bez minētā privāto detektīvu darbība ir apskatīta LVportāla skaidrojumā “Detektīva pakalpojumi – iespējas, ierobežojumi, izmaksas

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU