Labdien! Situācija – darba devējs un darbinieks mutiski ir vienojušies par pilnu darba laiku ar konkrētu algu, bet darba līgumā ir norādīta stundas likme un minēts, ka darbiniekam tiek piemērots nepilns darba laiks. Realitātē darbinieks strādā pilnu darba laiku (160 h mēnesī), bet darba devējs, izmaksājot algu, norāda, ka darbinieks mēnesī ir nostrādājis daudz mazāk stundu, tādējādi izmaksājot mazāku algu, nekā izriet pēc līguma, – tādā apmērā, kā bijusi mutiskā vienošanās. Cik saprotu, parakstītam līgumam ir juridiski lielāks spēks nekā mutiskai vienošanai, tāpēc vēlējos uzzināt, kādas ir darbinieka tiesības šādā gadījumā un kā rīkoties, lai darba devējs atlīdzinātu par darbinieka nostrādātajām stundām pilnā apjomā atbilstoši līgumam, jo, parakstot līgumu, darbinieks ir rēķinājies ar līgumā norādīto samaksu?
Vienojoties par darba tiesiskajām attiecībām, puses savas saistības un atbildību noformē rakstveidā darba līgumā. Pusēm savu saistību izpildē ir jāvadās pēc darba līgumā noslēgtās vienošanās.
Ja Jūsu darba līgumā ir nolīgts nepilns darba laiks un noteikta konkrēta stundas likme, tad, aprēķinot darba samaksu, darba devējs vadīsies pēc darba tabelē norādītajām nostrādātajām darba stundām, piemērojot tām nolīgto stundas samaksas likmi, sekojoši piemērojot nodokļu atvilkumus. Šādu nolīgto darba laiku sauc par summēto darba laiku, un tas ir krietni atšķirīgs no normālā darba laika. Darba samaksas aprēķins ikvienam darbiniekam tiek norādīts arī tā sauktajā algas lapiņā.
Izveidojusies situācija, ko raksturojat savā jautājumā par Jums izmaksāto darba samaksu, ir pretrunīga. Taču no apraksta ir secināms, ka, pēc Jūsu aprēķiniem, Jums ir izmaksāta mazāka samaksa par faktiski nostrādāto un darba devēja uzskaitīto laiku. Šādu situāciju dēvē par darba strīdu. Primāri jebkuru darba strīdu risina darbavietā. Ja tas nedod rezultātus, puses ir tiesīgas vērsties tiesā.
Tādējādi Jums var ieteikt vērsties pie darba devēja un pārrunāt Jūsu darba samaksas jautājuma atbilstību noslēgtajam darba līgumam un nostrādātajam darba laikam. Ne tikai darba devējs, bet arī darbinieks ir tiesīgs rosināt grozījumus darba līgumā. Tie ir noformējami rakstveidā un izsniedzami pa vienam eksemplāram katrai pusei. Svarīgi ir atcerēties, ka par darba laika uzskaiti uzņēmumā atbilstoši Darba likuma 137. pantam atbildīgs ir darba devējs. Strīdus situācijā, jo īpaši, ja ir doma vērsties tiesā, Jums ir jāspēj pierādīt, ka darba devēja uzskaitītais darba laiks un faktiski nostrādātais ir neatbilstīgi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!