E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16733
Lasīšanai: 5 minūtes

Par saslimšanu un darbnespējas lapu ir jāinformē

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. aprīlī, 2019
Egons

Situācija ir tāda, ka cilvēks strādā firmā ar darba līgumu un paralēli ar sociālo dienestu ir noslēgts uzņēmuma līgums par asistenta pakalpojumu sniegšanu tēvam, kurš ir 2. grupas invalīds. Sakarā ar acu iekaisumu viņam tika izsniegta DNLA, jo pamatdarbā viņš nevarēja strādāt, kur arī viņam DNLA apmaksāja. Taču radās problēma ar sniegtajiem pakalpojumiem pēc uzņēmuma līguma, kurus SD atteicās apmaksāt, pamatojoties uz to, ka cilvēks esot bijis slims un nav varējis sniegt pakalpojumus. Kuriozs ir tas, ka paša SD darbiniece tajos datumos, kad bija DNLA, ar savu parakstu apliecinājusi, ka 2 reizes pakalpojums ir saņemts. Vai SD ir tiesības neapmaksāt sniegtos pakalpojumus, balstoties uz to, ka ir izsniegta DNLA, kura bija vajadzīga tikai, lai iesniegtu pamatdarbavietā? Asistenta pakalpojumu sniegšanu acu iekaisums praktiski neietekmēja. Uzņēmuma līgumā ir vienīgi noteikums, ka par DNL ir tikai jāinformē. Agrāk nekad ar DNLA nebija problēmu, tās izsniedza tikai tik, cik pats saslimušais vēlējās. Ja vienā darbavietā tādu nevajadzēja, tad tur varēja neiesniegt. Taču kā rīkoties tagad, kad tās tiek izsniegtas elektroniski, lai tie, uz kuriem tās neattiecas, netiktu par tām informēti? Vai ir kaut kāda iespēja izdarīt tā, ka SD tām nevarētu piekļūt? Kādas tiesības viņiem ir neapmaksāt sniegtos pakalpojumus, ja viņi DNLA arī neapmaksā, jo pēc uzņēmuma līguma tas nav jādara?

A
atbild:
09. maijā, 2019
Lidija Dārziņa
LV portāls

Jūs norādāt, ka izsniegtā darbnespējas lapa A bija vajadzīga tikai, lai iesniegtu pamatdarbavietā. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” paredz ko citu. Proti: darbnespējas lapu izsniedz sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu un citiem pārejošas darbnespējas gadījumiem. Darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. Ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavo elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu.

No tā izriet, ka darba devēja rīcībā ir informācija par darbnespēju un slimības lapu, bet nav redzams ne saslimšanas smagums, ne diagnoze. Tātad arī sociālajam dienestam, ar kuru Jums ir noslēgts uzņēmuma līgums, ir pieejama informācija, ka Jums ir bijusi ārsta apstiprināta darbnespēja.  

Aktuālais normatīvais regulējums neparedz situāciju, ka darba devēji, vienalga, cik to ir, nesaņemtu informāciju par darbiniekam izsniegto darbnespējas lapu. Darbnespējas lapu var anulēt elektroniski, tiešsaistes režīmā izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tās ārstniecības iestādes vadītājs vai ārsts, vai ārsta palīgs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja darbnespējas lapa ir izrakstīta kļūdaini; tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu.

Jāatgādina, ka Darba likums nenosaka, kādā veidā un kad darbinieks darba devējam paziņo par saslimšanu. Tāpēc tas tiek noteikts iekšējās kārtības noteikumos, taču jāpaziņo ir noteikti.

Darba likums arī neregulē pušu attiecības uzņēmuma līguma gadījumā. Abu pušu pienākumi, atbildība un saistības ir noteiktas uzņēmuma līgumā. Ja uzņēmuma līgumā, ko cilvēks ir parakstījis, ir punkts par to, ka par darbnespējas lapu ir jāinformē, tad tas nenozīmē ko mazsvarīgu jeb “tikai” jāinformē. Katrs līguma punkts ir vienlīdz svarīgs un abām pusēm saistošs. No Jūsu jautājuma nav saprotams, vai informācija par darbnespējas lapu sociālajam dienestam tika sniegta vai tomēr ne.

Jāņem vērā, ka katram, arī sociālajam darbiniekam, savā darbā ir pienākumi un atbildība, tajā skaitā – par pakalpojumu uzskaiti un norēķiniem. Piemēram, vērtējot situāciju no revīzijas viedokļa, veidojas nepārprotams pārkāpums: sociālais dienests darbnespējas periodā personai ir apmaksājis darbu.  

Ja netika ievēroti līguma noteikumi un sociālais dienests netika informēts par darbnespēju, ir jārēķinās, ka tas radīja sekas – tika pieņemts konkrēts lēmums. Iespējams, ka, laikus saņemot informāciju par darbnespēju, sociālā dienesta lēmums būtu citāds.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 112 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas