Pašvaldības informācijā par nodokļa maksājumu ir jābūt norādītām konkrētām tiesību normām, saskaņā ar kurām ir noteikts pienākums maksāt nodokli.

No 2010. gada 1. jūlija likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka zemesgrāmatu nodaļas kompetencē ir tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu. Gadījumos, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.

Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzētas tiesības lēmumu par nodokļa aprēķinu apstrīdēt.

Tiesvedību materiālos atrodama informācija un skaidrojumi, ka Civillikuma 1927. pants un judikatūrā paustās atziņas nepārprotami norāda uz to, ka apdāvinātajam ar saņemto dāvanu ir pienākums atbildēt par dāvinātāja saistībām. Civillikuma 1927. pants nosaka: Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.