Nē, attaisnotos izdevumus nevar atgūt par uzņēmuma vajadzībām iegādātām lietām. Attaisnotos izdevumus var atgūt iedzīvotāji, kuri no saviem ienākumiem maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt deklarāciju un saņemt atpakaļ no valsts budžeta pārmaksāto nodokli šādos gadījumos:

1. Ja taksācijas gada laikā nav piemērots:

• viss likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. pantā noteiktais gada neapliekamais minimums vai ja taksācijas gadā gūto kopējo ienākumu apjoms ir mazāks par 12 000 eiro, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir piemērojams diferencētais gada neapliekamais minimums līdz 2400 eiro atkarībā no kopējā ienākuma lieluma;
• visi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pantā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām (2018. gadā – 2400 eiro par katru apgādājamo personu) vai papildu atvieglojums personām, kurām ir noteikta invaliditāte (2018. gadā I vai II grupai 1848 eiro un III grupai – 1440 eiro),  un politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (2018. gadā 1848 eiro).

2. Ja taksācijas gada laikā bijuši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. pantā noteiktie:

• attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu;
• veiktie ziedojumi un dāvinājumi, tostarp politiskajām partijām ziedojuma un dāvinājuma veidā nodotās summas;
• privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu).

Jāņem vērā, ka 2018. gada ienākumu deklarācijā, deklarējot attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, un veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem, tostarp politiskajām partijām, piemērojamā kopējā attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro.

Papildu informācija VID mājaslapā sadaļā Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Informatīvie un metodiskie materiāli/ Nodokļa piemērošanas kārtība publicētajā metodiskajā materiālā:  Attaisnotie izdevumi. Piemērojams 2018. gada ienākumam.

Par PVN atgūšanu

Personai, kas var būt gan juridiska, gan fiziska persona un kura veic saimniecisko darbību (nodarbojas ar uzņēmējdarbību), ir jāzina, ka tai ir izvēles iespējas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, proti, iekšzemes PVN maksātājs var izvēlēties reģistrēties vai nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms apliekamo darījumu uzsākšanas vai līdz brīdim, kad tā veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 40 000 eiro. Minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāro gadu, bet ir attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu. Reģistrācija pēc minētā sliekšņa sasniegšanas ir obligāta, ja vien neizpildās atsevišķi Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie nosacījumi, kas pieļauj nodokļa nomaksu par pārsnieguma summu bez reģistrācijas. Piemēram, pēc sliekšņa pārsniegšanas turpmāk netiek veikti ar nodokli apliekami darījumi.

Vispārīgā gadījumā PVN maksātājs ir VID PVN reģistrā reģistrēta persona, kurai tiek piešķirts PVN reģistrācijas numurs un kuras veiktās preču piegādes un sniegtie pakalpojumi pret atlīdzību tiek aplikti ar PVN.

Katra darījuma apliekamā vērtība ir piegādāto preču tirgus vērtība (cena) naudas izteiksmē bez PVN. Tikai VID PVN maksātāju reģistrā reģistrētai personai ir tiesības, pārdodot preces, pie preces cenas piemērot PVN un izrakstīt PVN rēķinu, norādot tajā aprēķināto PVN, un iekasēt to no klienta.

Turklāt tikai VID PVN maksātāju reģistrā reģistrētai personai ir tiesības atgūt PVN summu no valsts budžeta, kas norādīta saņemtajos PVN rēķinos no citiem reģistrētiem PVN maksātajiem vai PVN aprēķināts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ja šīs preces vai pakalpojumi tiks izmantoti savas saimnieciskās darbības ietvaros savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. PVN summas, kuras reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas, sauc par priekšnodokli.

PVN patiesais maksātājs ir gala patērētājs, kas preci nepārdod tālāk vai pārdod to bez PVN.

Piemērs.

VID PVN reģistrā reģistrēts nodokļa maksātājs (mazumtirgotājs) iegādājas preci Latvijā no cita Latvijas VID PVN reģistrā reģistrēta nodokļa maksātāja (vairumtirgotāja) par summu 121 eiro – preču vērtība 100 eiro un PVN 21 eiro.

Mazumtirgotājs šo preci mazumtirdzniecības tīklā pārdod par 229,90 eiro – preces vērtība ar uzcenojumu 190 eiro un PVN 39,90 eiro.

Mazumtirgotājam valsts budžetā būs jāmaksā PVN 18,90 eiro apmērā, jo tā kā iegādātā prece tālāk tiek izmantota ar nodokli apliekamiem darījumiem (tiek uzlikts PVN 39,90 eiro apmērā), tad iegādes brīdī samaksāto PVN summu 21 eiro apmērā mazumtirgotājs drīkst atskaitīt priekšnodoklī, t.i., atskaitīt no valsts budžetā maksājamās PVN summas (39,90 – 21 = 18,90 eiro).

Tādējādi arī viena un tā pati prece netiek aplikta ar PVN dubultā apmērā.

Personām, kas nav reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā, nav tiesību iekasēt PVN no klienta, kā arī nav iespējams atgūt samaksātās PVN summas.