Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 2017. gadā jaunietis paralēli mācībām vidusskolā periodiski strādāja vairākās darbavietās. Ar visiem darba devējiem tika slēgti darba līgumi. Darba attiecības ar darba devējiem tika izbeigtas 2017. gadā. Apskatoties datus EDS, tika konstatēts, ka par 2017. gadu ir jāveic IIN piemaksa. Tā kā jaunietis visos darbos strādāja kā darba ņēmējs un neveica nekādu citu saimniecisko darbību, izskatās, ka kāds no darba devējiem ir nekorekti aprēķinājis un ieturējis vai nav pārskaitījis IIN pilnā apjomā valsts budžetā. Lūdzu skaidrot: 1. Tā kā likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka aprēķināt un ieturēt nodokļus no darbinieka bruto algas un pārskaitīt tos valsts budžetā ir darba devēja pienākums, vai darba devējs ir atbildīgs par savu likumā noteikto pienākumu nekvalitatīvu izpildi un tam ir jānovērš sava kļūda (ko paredz arī likums), iespējams, uzņemoties zaudējumu? 2. Iedzīvotājam, strādājot algotu darbu, ir pienākums maksāt nodokļus. Vai darba ņēmējam ir arī pienākums pārbaudīt darba devēja grāmatveža darbu – sekot tam, vai IIN aprēķini ir veikti pareizi, un pieprasīt informāciju par nodokļiem, kas pārskaitīti budžetā? 3. Vai iedzīvotājs var vērsties VID ar iesniegumu, un vai VID veic darbības, lai noskaidrotu situāciju? 4. Kam ir jāveic IIN piemaksa par 2017. gadu – darba devējam vai darba ņēmējam, uzņemoties visu atbildību par darba devēja nepareizi vai nepilnīgi aprēķināto/pārskaitīto IIN?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumu par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2. punktu no 2017. gada 1. janvāra minimālais mēneša neapliekamais minimums bija noteikts 60 eiro. Minimālo mēneša neapliekamo minimumu piemēroja katru mēnesi ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņu var iesniegt tikai vienā vietā. Tātad minimālo mēneša neapliekamo minimumu piemēroja tikai viens darba devējs (darba devēja grāmatvedība). To paredz likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
2016. gadā tika ieviesta pakāpeniska mēneša neapliekamā minimuma samazināšana, kad spēkā stājās gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana. Saskaņā ar jauno kārtību visiem strādājošajiem gada neapliekamā minimuma apmērs ir atkarīgs no gada laikā gūtajiem kopējiem ienākumiem.
Diferencēto neapliekamo minimumu (2017. gadam noteiktais bija 1380 eiro) piemēro Valsts ieņēmumu dienests, kad nodokļa maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, tātad reizi gadā, kā paredzēja noteikumi arī 2017. gadam.
Jau minētie noteikumi Nr. 1 (kas vairs nav spēkā) noteica, ka nodokļa maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts ienākums gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērā, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
GDNM = GNMmax – K x (AI – AImin), kur
K – koeficients, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
K = (GNMmax – NMmin x 12) / (AImax – AImin);
GDNM – gada diferencētais neapliekamais minimums;
NMmin – minimālais mēneša neapliekamais minimums;
GNMmax – maksimālais gada neapliekamais minimums;
AI – nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs;
AImin – gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;
AImax – gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu.
Ja nodokļa maksātājam neapliekamais minimums bija piemērojams par nepilnu gadu, diferencēto neapliekamo minimumu piemēroja proporcionāli laikposmam, par kuru saskaņā ar likumu neapliekamais minimums ir piemērojams. Arī šādām situācijām MK noteikumos ir formula.
Tātad 2017. gadā tikai tajā ienākuma gūšanas vietā, kurā bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bija jāpiemēro mēneša neapliekamais minimums 60 eiro apmērā. Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēroja, iesniedzot VID ienākumu deklarāciju par 2017. gadu.
Protams, ka par grāmatvedību atbild darba devējs. Likuma Par grāmatvedību 2. pantā ir noteikts, ka par grāmatvedības kārtošanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
Arī par grāmatvedības kontroli uzņēmumā atbild uzņēmuma vadītājs. Tas noteikts Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”: uzņēmuma vadītājs nodrošina uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu. Uzņēmumā sistemātiski veic grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudes veikšanu un grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes nodrošināšanu.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikta darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli, arī par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu.
Savukārt Darba likuma 71. pantā darba devējam noteikts pienākums: “Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.”
Tātad jebkurš darbinieks var regulāri sekot saviem ienākumiem, samaksātajiem nodokļiem un prasīt summu aprēķinu paskaidrot. Taču darba devējam nav pienākuma konsultēt darbinieku par viņa nodokļu saistībām citās darbavietās.
Darbiniekam ir iespēja pārliecināties par to, vai nodokļi par viņu tiek maksāti. Darba devējs katru mēnesi pārskaita par savu darbinieku divu veidu nodokļus:
Pārskaitītās summas var redzēt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) – lapas kreisajā pusē ir sadaļa “Pārskati” un “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas”, kur var apskatīties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.
Kā jau minēts, pienākumi un atbildība ir gan darba devējam, gan grāmatvedim. Taču arī pašam darbiniekam ir pienākumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā budžetā iemaksā nodokļu maksātājs, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir darbinieks, nevis darba devējs, kurš nodokli tikai aprēķina, ietur un pārskaita budžetā.
Ja tiek gūti ienākumi vairākās darbavietās, būtu tikai pašsaprotami, ja cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā painteresētos par nodokļiem šajā situācijā. VID piedāvā vairākas konsultāciju iespējas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
