Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Strādājot par pārdevēju, ir stingri jāievēro likums par alkohola, enerģijas dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu, lai persona būtu sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu. Taču no 18 līdz 25 gadiem uzrādīt dokumentus par pienākumu uzliek likums. 1. Vai juridiska persona (veikals) likumiski drīkst piedzīt sodu no fiziskas personas (pārdevējas), par to, ka viņa pārdevusi alkoholiskos dzērienus, nepārliecinoties par personas vecumu, ja pārdevējai jau ir piemērots fiziskai personai paredzētais sods? 2. Arī nepilngadīgām personām, kuras mēģina iegādāties alkoholiskos dzērienus, likumā ir paredzēts sods par šādu darbību. Cik reāli to ir piedzīt, un vai to var arī piespriest, tikai mēģinot iegādāties alkoholiskos dzērienus? Vai tikai tad, ja persona šo alkoholisko dzērienu reāli ir iegādājusies un par to samaksājusi? Kā šī atbildības sadale notiek praksē? 3. Vai brīdī, kad tiek veikta policijas vai veikala iekšējā pārbaude, likumiski drīkst likt nepilngadīgai personai iegādāties alkoholiskos dzērienus (lai pārbaudītu pārdevējas)? Tas jebkurā gadījumā ir likumpārkāpums, jo persona mēģina iegādāties un dažreiz pat tām tiek pārdots alkohols, par kuru pēcāk jāveic naudas atmaksa. Pēc likuma iznāk, ka arī šīm nepilngadīgajām personām pienākas sods. Kāpēc visi runā tikai par veikala un pārdevēju atbildību, ja atbildīgi ir arī paši jaunieši? Kāpēc nekur netiek popularizēts tas, kāds sods pienākas par to, ja nepilngadīga persona mēģina iegādāties alkoholiskos dzērienus? Varbūt doma par to, ka viņu var sodīt ar reālu naudassodu, varētu samazināt vēlmi nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu.
Darba likuma 79. pants nosaka, ka darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šādu ieturējumu izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana, tātad darbinieks sevi ir atzinis par vainīgu zaudējumu radīšanā un devis rakstisku piekrišanu šāda ieturējuma izdarīšanai. Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējam ir tiesības celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.
Ja nepieciešama plašāka informācija par darba tiesiskajām attiecībām, var vērsties Valsts darba inspekcijā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 171.2 panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība nepilngadīgajām personām par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Proti, par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas soda uzlikšanu līdz 35 eiro. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 35 līdz 70 eiro.
LAPK nav paredzēta administratīvā atbildība par mēģinājumu izdarīt administratīvo pārkāpumu, līdz ar to LAPK 171.2 panta pirmā daļa piemērojama brīdī, kad nepilngadīgais ir iegādājies alkoholisko dzērienu. Jānorāda, ka bērni īsti neapzinās alkoholisko dzērienu kaitīgumu, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt alkoholisko dzērienu nepieejamību.
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta otrā daļa paredz, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Savukārt, lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Par noteiktā aizlieguma pārkāpumu LAPK 155. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikta tirgotāja atbildība. Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem uzliek naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro. Ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu pārdevējam no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 2900 līdz 7100 eiro. Minētais aizliegums ir paredzēts, lai aizsargātu bērnus no alkoholisko dzērienu negatīvās ietekmes uz viņu veselību.
Lai izpildītu Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. pantā minētos pienākumus, likumdevējs policijas darbiniekam un pašvaldības policijas darbiniekam piešķīris virkni tiesību, t.sk. likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 34. punktā paredzēto – izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Lai policijas darbinieks varētu novērst un pārtraukt ne tikai noziedzīgus nodarījumus, bet arī administratīvos pārkāpumus, kā arī savu pilnvaru ietvaros atklāt administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai, praksē bieži rodas nepieciešamība izdarīt kontrolpirkumus, kā arī iesaistīt kontrolpirkumu izdarīšanā citu personu, tostarp nepilngadīgo, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas tiesību aktu prasības.
Balstoties uz tiesu praksē izdarītajām atziņām, jau pirms likuma Grozījumi likumā "Par policiju" stāšanās spēkā 2013. gada 21. februārī kontrolpirkuma izdarīšanu atzina par tiesisku darbību (Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 26. oktobra sprieduma lietas Nr. 142042710 11. punkts un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 22. novembra sprieduma lietas SKA-463/2007 7. punkts). Tiesu judikatūrā ir nostiprināts viedoklis, ka kontrolpirkuma izdarīšana nav uzskatāma par provokāciju – tā ir tiesiska darbība, kuras mērķis ir noskaidrot, vai tiek ievērotas likuma prasības (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 2. novembra sprieduma lietas SKA-429/2007 13. punkts).
Arī nepilngadīgas personas iesaistīšanu kontrolpirkumu izdarīšanā tiesa ir atzinusi par tiesisku. Vērtējot nepilngadīgā iesaistīšanu kontrolpirkuma izdarīšanā, tiesa nesaskatīja tajā pretrunas ne ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15. panta pirmo daļu, ne arī ar kādas citas tiesību normas regulējumu, līdz ar to šo darbību atzīstot par tiesisku. Vienlaikus tiesa arī norāda, ka nepilngadīgā iesaistīšana kontrolpirkuma veikšanā, kuram ir leģitīms mērķis – pārbaudīt, kā tiek ievērotas attiecīgās tiesību normas, kurām jānodrošina nepilngadīgā aizsardzība no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes, tiesas ieskatā pozitīvi ietekmē nepilngadīgā tiesiskās apziņas veidošanos, jo kontrolpirkums ne tikai atklāj likumpārkāpumus tagadnē, bet ir vērsts arī uz tiesiskās kārtības nodrošināšanu nākotnē (Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 26. oktobra sprieduma lietas Nr. 142042710 11. punkts).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
