Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) mājaslapā norādīts, ka starp UGF administrāciju, Valsts policiju (VP) un Ģenerālprokuratūru ir noslēgta starpresoru vienošanās ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma.

Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk UGF administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (ņemot vērā arī informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informē VP, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāk un virza kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai UGF lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus.

Savukārt prokuratūra virza kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina pirmstiesas kriminālprocesu pabeigšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, tostarp izvērtējot iespēju piemērot vienkāršotos kriminālprocesa pabeigšanas veidus.

Kā norāda Tieslietu ministrija, uzturlīdzekļu piedziņu saskaņā ar tiesas spriedumu veic zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz parādniekam ir manta, uz kuru vērst piedziņu. Ja parādniekam ir īpašumā reģistrēti transportlīdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs var vērst uz tiem piedziņu, tos pārdodot.

Ja parādnieks spriedumu nepilda un uzturlīdzekļus piedzīt nevar, tos var saņemt no UGF arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas ar nosacījumu, ka bērns nav sasniedzis 21 gada vecumu un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Ja spriedumā par uzturlīdzekļu piedziņu noteikts piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam, līdz viņš spēj sevi apgādāt, UGF administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu jāvēršas bērna mātei. Savukārt, ja spriedumā noteikts piedzīt uzturlīdzekļus līdz bērna pilngadībai, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā var vērsties pats bērns un saņemt uzturlīdzekļus savam uzturam administratīvā procesa ietvaros.

Ja pastāv aizdomas, ka parādnieks slēpj savus patiesos ienākumus un izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma, bērna māte var vērsties VP ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus vai citas personas un dot tiem uzturu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Savukārt, kā norāda VP, iesniegumā jānorāda detalizēta informācija par notikušā apstākļiem, par to, kādā veidā ir aizskartas personas tiesības. Iesniegumam var pievienot citu informāciju, ja tāda ir, piemēram, foto u. tml., kas varētu būt noderīga noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma atklāšanā. Iesniegumā jānorāda savi personas dati, adrese un kontakttālrunis.

Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu var iesniegt jebkurā Valsts policijas iecirknī vai nosūtīt pa pastu. Valsts policijas iecirkņu un dežūrdaļu kontaktinformācija ir atrodama VP mājaslapā. Tāpat rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu var iesniegt elektroniski bez e-paraksta Latvijas valsts portālā (“www.latvija.lv”), izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums iestādei.

Saņemot iesniegumu, VP veic tajā minēto faktu pārbaudi un lemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Savukārt kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētā persona var tikt izsludināta meklēšanā, ja tā izvairās no pirmstiesas izmeklēšanas.

Turklāt arī par dzīvošanu bez deklarētās dzīvesvietas personu var saukt pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186. panta otro daļu. Proti, par dzīvesvietas nedeklarēšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro.