Tiesisko pamatu civilstāvokļa akta (dzimšanas, laulības un miršanas) reģistra ieraksta papildināšanai nosaka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 761 Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem (turpmāk tekstā – MK noteikumi).

Noteikumu Nr. 761 VIII nodaļā “Reģistra ieraksta papildināšana” paredzēti gadījumi, kad tiek veikta civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta papildināšana par uzvārda maiņu. Vēršam uzmanību, ka normatīvais regulējums neparedz civilstāvokļa akta reģistra ierakstā veikt izmaiņas par pilngadīgas personas uzvārda maiņu, ja uzvārds ir mainīts saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, proti, uz Dzimtsarakstu departamenta lēmuma pamata.

Atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību, pēc personas pieprasījuma izsniedz jebkura dzimtsarakstu nodaļa. Pieprasot atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību pēc uzvārda maiņas, personai izsniedz apliecību ar tādiem datiem, kādi ir norādīti dzimšanas vai laulības reģistra ierakstā. Proti, dzimšanas un laulības apliecībā nenorādīs personas jauno uzvārdu pēc uzvārda maiņas. Arī bērna dzimšanas apliecībā nenorādīs vecāka jauno uzvārdu, bet gan uzvārdu, kāds tas bija bērna dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī.

Savukārt attiecībā uz personas koda maiņu, pieprasot atkārtotu dzimšanas apliecību bērnam vai arī laulības apliecību, apliecību izsniegs ar jauno personas kodu.

Runājot par bērna uzvārda maiņu uz savu dzimto uzvārdu, norādām, ka uzvārda maiņu Latvijas Republikā nosaka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un jau iepriekš minētie MK noteikumi.

Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem. Jaunākas personas uzvārdu var mainīt tikai gadījumā, kas paredzēts minētā likuma 2. panta pirmās daļas 7. punktā, proti, ja viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Ja nepastāv šis iemesls, uzvārdu iespējams mainīt tikai pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu. Savukārt MK noteikumu VIII nodaļā “Reģistra ieraksta papildināšana” uzskaitīti iemesli, kuriem pastāvot var veikt dzimšanas reģistra papildināšanu par bērna uzvārda maiņu. Proti, šo noteikumu 134. punkts paredz, ka, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja:

• bērnam maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas (134.7. apakšpunkts);
• bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību (134.8. apakšpunkts);
• bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;
• svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības.

Līdz ar to, ja pastāv kāds no iepriekš minētajiem iemesliem, dzimtsarakstu nodaļā iesniedzams iesniegums par bērna uzvārda maiņu.

Iesniedzot iesniegumu 134.7. un 134.8. apakšpunktā paredzētajos gadījumos, jāpievieno abu vecāku – mātes un tēva – piekrišana, kā tas noteikts MK noteikumu 135. punktā. Abu vecāku piekrišana nepieciešama arī tad, ja uzvārdu mainītu saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā paredzēto regulējumu, izņemot 2. panta pirmās daļas 7. punktā noteikto.

Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, domstarpības saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 19. panta pirmo daļu izšķir bāriņtiesa. Šādā gadījumā bāriņtiesas lēmums aizstās otra vecāka piekrišanu.

Valsts nodevas apmērs par civilstāvokļa akta reģistra ieraksta aktualizēšanu ir 7 eiro, kā tas noteikts MK noteikumu Nr. 906 Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu 3.2. apakšpunktā.

Pēc papildinājumu izdarīšanas dzimtsarakstu nodaļa, kura ierakstu papildinājusi, izsniedz jauna satura apliecību, kurā norādīts bērna jaunais uzvārds. Tas nozīmē, ja bērnam mainīsiet uzvārdu, tad bērna dzimšanas apliecībā viņam būs norādīts jaunais uzvārds, savukārt vecāku uzvārds būs tāds, kāds tas bija bērna dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī.