Tā nu gluži nav, ka vecākiem pabalstu apmērs vienmēr samazinās tikai tāpēc, ka vidējās iemaksu algas noteikšanas 12 mēnešu periodā, kas ir pamats pabalstu aprēķinam, kādu laiku nav strādāts. Svarīgi ir, kāpēc nav bijis ienākumu: vai persona kādus mēnešus nav bijusi darba ņēmēja (nav bijis sociālās apdrošināšanas iemaksu), vai izmantots bezalgas atvaļinājums, vai varbūt kādu laiku darba ienākumi nav bijuši darbnespējas dēļ, vai arī bijis bērna kopšanas atvaļinājums. Visās nosauktajās situācijās (tās nav vienīgās) nav darba ienākumu, taču tām ir atšķirīga ietekme uz pabalstu apmēru.

Saistībā ar bērna piedzimšanu ir divi sociālās apdrošināšanas pabalsti – maternitātes un vecāku pabalsts. Bērna kopšanas pabalsts gan ir vienāds visiem vecākiem – 171 eiro mēnesī, ko vienam no vecākiem maksā līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. pantā ir noteikts, kā nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai.

Piemēram, šāda situācija: 12 mēnešu periodā bijis bērna kopšanas atvaļinājums, pārejoša darba nespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.

Šos periodus no vidējās iemaksu algas aprēķina izslēdz. Gan maternitātes pabalstam, gan vecāku pabalstam vidējā alga tiks aprēķināta no tiem ienākumiem, kuri gūti strādājot, un tas neietekmēs vidējās iemaksu algas lielumu. Līdz ar to nav būtiski, vai nostrādāti 12 vai mazāk mēnešu, jo izslēdzamie periodi aprēķinā netiek ņemti vērā.

Cita situācija. Apdrošināšanas iemaksu algas kādā 12 mēnešu perioda daļā nav bijis tāpēc, ka nav bijis darba attiecību, paņemts bezalgas atvaļinājums, kad arī sociālo iemaksu nav.

Par šo periodu vidējo iemaksu algu maternitātes pabalstam aprēķina 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Vidējās iemaksu algas aprēķinam tiks ņemta vērā gan alga mēnešos, kuri iekrīt aprēķina periodā, gan darba ienākumus aizvietojošā iemaksu norma.

Vecāku pabalstam atšķirībā no maternitātes pabalsta šajos gadījumos piemēro 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas.

Vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu var izvēlēties, un atkarībā no izvēles tiek noteikts pabalsta apmērs:

• līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai – 60% no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas vai
• līdz bērna pusotra gada vecumam – 43,75% no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas.

Vēl tiesību aktos ir īpaši reglamentēta situācija, ja nākamais bērns piedzimst, kad iepriekšējam nav divu gadiņu. Tādā gadījumā vecāku pabalstu par nākamā bērna kopšanu piešķir lielākajā apmērā – kāds tiek aprēķināts no jauna vai kāds bija aprēķināts par iepriekšējā bērna kopšanu, ņemot vērā, kādu izvēlas vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti LV portālam ir skaidrojuši dažādas situācijas, un tās ir izklāstītas gan LV portāla publikācijās par vecāku pabalstiem, gan e-konsultācijās.

Tiesības uz pabalstiem nosaka, tos aprēķina un piešķir VSAA, pamatojoties uz konkrētiem personas datiem. Tāpēc informācija par prognozējamiem pabalstiem jālūdz VSAA.