Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 255. pants paredz, ka administratīvā kārtā aizturēt personu, kuru tur aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad konkrēto personu aiztur (šo laiku ieraksta protokolā), līdz brīdim, kad persona pamet izolatoru.

Ja arī ir izdarīts tāds administratīvais pārkāpums, par kuru piemēro administratīvo arestu, to neizpilda uzreiz. Proti, LAPK 317. pants paredz, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums. Ja apelācijas instances tiesas nolēmumu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sagatavo vēlāk, administratīvo arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Ja runa ir par kriminālpārkāpumiem, tad aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā ir īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Savukārt aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv Kriminālprocesa likuma (KPL) 264. pantā noteiktie aizturēšanas nosacījumi.

Minētie nosacījumi pastāv tajos gadījumos, kad, piemēram, persona ir pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais, pie personas pašas atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā ir atrastas šīs personas atstātas pēdas u. c.

Ar ko atšķiras aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā statuss, var meklēt LV portāla publikācijā. Piemēram, ja no aizturēšanas brīža 48 stundu laikā pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto. Savukārt, ja personai ir aizdomās turētā statuss, tad atbilstoši KPL 243. pantam viens no iespējamiem drošības līdzekļiem ir apcietinājums.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. pants nosaka, ka pirmstiesas apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā, kā arī pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot speciāli aprīkotās policijas telpās (īslaicīgās aizturēšanas vietā) uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Tur apcietinātajiem nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi, kā arī uz viņiem attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

Minētā likuma 13. pantā noteiktas sekojošas apcietinātā tiesības:

• informēt vecākus, bērnus, brāļus, māsas, vecvecākus, mazbērnus (turpmāk – radinieki), laulāto vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem;
• saņemt naudas pārvedumus;
• iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā;
• veikt ne mazāk kā stundu ilgu (ja ir attiecīgs ārsta norādījums, – ne mazāk kā pusotru stundu ilgu) ikdienas pastaigu;
• sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu). Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāk kā piecas minūtes. Izdevumus par saraksti sedz apcietinātais, bet par telefonsarunām – apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sarunājas;
• uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī ģimenes un radniecisko attiecību saglabāšanai un sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai;
• tikties ar aizstāvi, bet ārvalstniekiem – arī ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi vienatnē bez ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību;
• abonēt preses izdevumus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondu;
• valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus;
• izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru (ekrāna izmērs līdz 50 cm pa diagonāli) un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām). Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus;
• glabāt pie sevis individuālai lietošanai atļautās mantas, izmeklēšanas cietuma veikalā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un daudzumā.

Tātad Jūsu minētajai personai ir bijusi likuma dota iespēja ar Jums sazināties. Ja šis cilvēks to kādu iemeslu dēļ nav izdarījis, apcietinājuma turēšanas vietu varat uzzināt no citiem radiniekiem vai draugiem, ar kuriem, visticamāk, viņš ir sazinājies. Proti, apcietinātā persona var atrasties gan īslaicīgās aizturēšanas vietā policijā (ja tas nepieciešams izmeklēšanai), gan kādā no Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) cietumiem. Informāciju par personas atrašanās vietu (ja viņš atrodas kādā no IeVP cietumiem) un iespējām satikties varat iegūt, rakstot vēstuli IeVP (Stabu ielā 89, Rīgā, LV–1009), norādot paziņas datus un lūdzot tikšanās iespēju. Pa tālruni IevP izziņas nesniedz, jo cita starpā nepieciešams uzzināt arī aizturētās personas viedokli – vai tā vēlas šādas informācijas sniegšanu un tikšanos.