speciāli LV portālam
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Jautājums ir par servitūta ceļu. Servitūts ir reģistrēts gan Zemes dienestā, gan zemesgrāmatā par labu manam īpašumam, lai spētu tam piekļūt klāt. Līgumā ir noteikts 6 metrus plats servitūts. Diemžēl servitūta ceļš dabā samazinājās līdz 5 m, jo caurbraucamā zemesgabala īpašniece uzskatīja, ka tās ir viņas tiesības izmantot savu servitūta ceļa “zaļo” zonu un sastādīt tur kokus. Vai tā tiešām ir? Servitūta ceļam taču vispār nav zaļās zonas, līdz ar to kokus nedrīkstēja stādīt. Vai arī servitūta ceļa zonā īpašniece var darīt visu? Otra problēma, iebraukšana servitūta ceļā ir apgrūtināta, jo uz tā atrodas divi lieli, kupli koki, kuriem vajag apbraukt apkārt, traucē iebraukšanai, jo ceļš šajā zonā ir kādus 2–3 m plats. Sākumā tika norunāts, ka koki tiks izcirsti, bet tagad caurbraucamā zemesgabala īpašniece ir pārdomājusi. Vai tiešām man būtu jāsadzīvo ar šiem kokiem un katru reizi, braucot mājās, jāmet tiem līkums? Es saprotu, ja ceļš ir dibināts par labu manam zemesgabalam, tad es uzņemos tā uzturēšanu tā, lai varētu brīvi, netraucēti pa to pārvietoties līgumā noteiktajā platumā.
Saskaņā ar Civillikuma 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Šāds nosacījums jau savā būtībā var rosināt dažādus konfliktus un nesaprašanās kalpojošā un valdošā īpašuma īpašnieku starpā, kas dzīvē it bieži arī notiek.
Lai no domstarpībām izvairītos, ieteicams abu īpašumu īpašnieku starpā noslēgt vienošanos par ceļa servitūta lietošanu un abu (gan valdošā, gan kalpojošā) īpašumu īpašnieku pienākumiem, reģistrējot šo dokumentu zemesgrāmatā. Taču, ja tas nav izdarīts, tad labākais variants, protams, ir īpašniekiem panākt vienošanos mutiski. Ceļa servitūta nodibināšanas un izmantošanas problemātika izsmeļoši aplūkota LV portāla skaidrojumā Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam.
Ja līgums ir noslēgts un tajā paredzēts 6 metrus plats servitūta ceļš, taču kalpojošā īpašuma īpašnieka stādījumu dēļ tas sašaurinājies par metru, līgums (noteiktās ceļa robežas) ir pārkāpts.
Civillikuma (CL) 1140. pants nosaka: kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets. Te rodas jautājums – vai ceļa sašaurinājums par vienu metru rada šķēršļus satiksmei un tās drošībai? Vai arī tas iespējams nākotnē, kad iestādītie koki aizņems vairāk vietas? Ja lietotāja tiesības ir ierobežotas, tad pirmkārt jārunā ar kalpojošā īpašuma īpašnieku par stādījumu likvidēšanu. Līdzīgi ir arī ar kokiem pie ceļa iebrauktuves, jo vairāk tādēļ, ka reiz šāda vienošanās gandrīz panākta.
Tomēr svarīgs ir Civillikuma 1151. pantā noteiktais, ka servitūts ir jāuztur pašam tā lietotājam; no tā izriet, ka lietotājs, saņemot attiecīgās atļaujas pašvaldībā, ceļa uzturēšanas labad (ja koki patiešām apgrūtina viņa tiesības ceļu lietot) drīkstētu tos nocirst. Tomēr jāņem vērā, ka koku likvidēšana var izraisīt emocionāli saasinātu reakciju kaimiņu starpā, kas būs ļoti apgrūtinoši abām pusēm.
Ja koku jautājums nav atrisināms sarunu ceļā, bet tiešām ir tik būtisks, ka uzskatāms par šķērsli servitūta izlietošanai un tādējādi – CL 1140. panta pārkāpumu, servitūta izlietotājs var celt prasību tiesā par kaitējuma atlīdzību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
