Informējam, ka iespēju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu Latvijas Republikā regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums (turpmāk – likums).

Likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka vārdu vai uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likuma 2. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem.

Paskaidrojam, ka likuma 2. panta pirmā daļa paredz vārda un uzvārda maiņu šādos gadījumos:

1. vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
2. persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
3. persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
4. persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
5. persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
6. personai mainīts dzimums;
7. viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Civillikuma 207. pants noteic, ka radinieki augšupējā līnijā ir tēvs, māte, vectēvs, vecmāmuļa, vectēva un vecmāmuļas vecāki utt. Ņemot vērā minēto, personai ir iespēja iegūt savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, tajā skaitā sava tēva dzimto uzvārdu. Būtiski, ka dzimtas uzvārds pierādāms ar personas, kuras uzvārdu vēlas iegūt, dzimšanas reģistra ierakstu. Minēto dokumentu saskaņā ar likuma 5. panta trešās daļas 5. punktu var pievienot dzimtsarakstu nodaļa, ja tas glabājas dzimtsarakstu nodaļas arhīvā. Savukārt, ja dokuments dzimtsarakstu nodaļai nav pieejams, pienākums iesniegt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu dokumentu ir personai, kura vēlas mainīt uzvārdu.

Vienlaikus uzvārds var tikt mainīts arī nepilngadīgam bērnam. Tādā gadījumā uzvārda maiņas iesniegumā personai jānorāda, ka tā uzvārdu vēlas mainīt arī savam nepilngadīgajam bērnam, papildus pievienojot bērna tēva piekrišanu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. Norādām, ja bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna uzvārda maiņas atbilstību bērna interesēm, otra vecāka piekrišana nav nepieciešama. Šajā gadījumā bāriņtiesas lēmums aizstāj otra vecāka piekrišanu.

Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai persona, kura vēlas mainīt uzvārdu, iesniedz jebkurai dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda uzvārda maiņas iemeslu.

Persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – pārstāvniecība). Uzvārda maiņas iesniegumam ir apstiprināta veidlapa, kas atrodama Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumos Nr. 1079 Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem.

Iesniedzot dzimtsarakstu nodaļai vai pārstāvniecībai uzvārda maiņas iesniegumu, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāpievieno iesniegumam fotogrāfija (4,5 x 3,5 cm), kā to noteic likuma 5. panta pirmā un otrā daļa.

Saskaņā ar likuma 5. panta trešo daļu nodaļa no citām dzimtsarakstu nodaļām pieprasa iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos dokumentus:

1. izrakstu no dzimšanas reģistra par personas dzimšanu;
2. izrakstu no laulību reģistra, ja persona ir laulībā;
3. izrakstu no laulību reģistra, kas apliecina laulības šķiršanas faktu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu;
4. izrakstu no dzimšanas reģistra par bērna dzimšanu, ja personai ir nepilngadīgs bērns;
5. citus vārda vai uzvārda maiņai nepieciešamos dokumentus.

Īpaši vēršam uzmanību – ja kāds no reģistriem ir sastādīts ārvalstī, tad persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda uz šo ārvalstīs sastādīto reģistru pamata izdotos dokumentus. Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 291 Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā) sagatavots tulkojums vai notariāli apliecināts tulkojums atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajai daļai.

Par uzvārda maiņu maksājama valsts nodeva, kas saskaņā ar likuma 9. panta pirmo daļu ir 71,14 eiro.

Saskaņā ar likuma 7. panta pirmo daļu dzimtsarakstu nodaļa uzvārda maiņai nepieciešamos dokumentus nosūta departamentam lēmuma pieņemšanai par atļauju vai atteikumu uzvārda maiņai.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde (konkrētajā gadījumā – departamenta direktore) pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Minētais lēmums adresātam tiek nosūtīts pa pastu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajai daļai.

Saskaņā ar likuma 10. pantu lēmums par uzvārdu 30 dienu laikā pēc tam, kad tas ir stājies spēkā, jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu.