Pirmkārt, laulātais manto kopā ar pirmās, otrās vai trešās šķiras mantiniekiem, un tas nav atkarīgs no tā, vai dzīvoklis ir vai nav bijis laulāto kopīga manta. Mantojamo daļu apmērs ir atkarīgs no mantinieku šķiras un skaita.

Otrkārt, ja dzīvoklis ir laulāto kopīga manta (šaubu gadījumā pieņemams, ka katram laulātajam pieder puse), tad pārdzīvojušais laulātais var prasīt, lai no mantojuma sastāva nodala viņa daļu kopīgajā mantā.

Konkrētajā gadījumā pēc vīra nāves sieva zvērinātam notāram mantojuma lietā iesniegs ne vien mantošanas iesniegumu, bet arī iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā daļu laulāto kopīgajā mantā. Pārējie mantinieki tiks iepazīstināti ar šo iesniegumu, un viņiem 1 mēneša laikā būs jāizsaka iebildumi pret šīs daļas nodalīšanu. Ja iebildumi netiks izteikti, notārs nodalīs laulātās mantas daļu kā viņas laulāto kopīgās mantas daļu, un šī manta netiks pievienota mantojuma masai. Tas nozīmē, ka puse dzīvokļa varēs tikt ierakstīta zemesgrāmatā kā laulātai piederoša manta, bet otru pusi mantos visi mantinieki, tostarp arī laulātā. Ja kāds no mantiniekiem iebildīs, tad mantojuma sastāvā tiks iekļauts viss dzīvoklis, bet pēc mantojuma apliecību izsniegšanas sievai būs jāvēršas tiesā, izprasot savu pārdzīvojušā laulātā daļu no pārējiem mantiniekiem. Te ir svarīgi nodrošināties ar pierādījumiem.

Ja sieva ir devusi skaidru naudu un tas nekur nav rakstiski fiksēts, vienīgā pierādīšanas iespēja tiesas procesā būs liecinieku liecības, kuru ticamību izvērtēs tiesa. Vislabāk, protams, būtu bijis jau dzīvokļa iegādes brīdī parakstīt savstarpēju vienošanos par to, ka sieva piedalās dzīvokļa iegādes izdevumos, fiksējot konkrēto summu, un zemesgrāmatā izdarīt atzīmi par laulāto kopīgu mantu.