Daudzos likumos izmanto terminoloģija “izsniegt dokumentu”. “Dokuments” (atkarībā no attiecīgā likuma jomas) var būt būvatļauja, tiesas nolēmums, izpildu raksts, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts lēmums utt. Dažas tiesību normas reglamentē dokumenta izsniegšanu, norādot, ka nepieciešama īpaša izsniegšanas forma (piemēram, tiesas pavēstes atsevišķos gadījumos piegādājamas tieši adresātam, ar kurjeru). Savukārt citos gadījumos (ja īpaša reglamentācija un ierobežojumi nav paredzēti), kad likums uzliek par pienākumu “izsniegt dokumentu”, izsniegšana var notikt jebkurā no Paziņošanas likumā noteiktajiem izsniegšanas/paziņošanas veidiem. Tomēr ir dzirdēts arī pretējs viedoklis, ka “izsniegšana” nozīmē tiešu un personisku papīra formas dokumenta izsniegšanu un tikai klātienē vai ierakstītā vēstulē. Kurš viedoklis ir pareizāks? Piemēram, Civilprocesa likuma 541. panta trešā nosaka: “Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata...”

Vai es pareizi saprotu, ka minētā CPL norma (tāpat kā līdzīgas normas citos normatīvajos aktos) neierobežo izsniegšanas formu un izsniegšana pieļaujama visos tajos Paziņošanas likumā minētajos formātos, kas pieejami attiecīgajai iestādei (un, protams, arī adresātam)? Proti, izsniegšana var notikt gan papīrā (personiski klātienē vai izmantojot pasta komersanta vai kurjera pakalpojumus), gan elektroniska dokumenta veidā (izsniedzot to adresātam klātienē kādā elektronisko datu nesējā vai nosūtot uz adresāta e-pastu, ja tas ir zināms un ja adresāts izteicis šādu lūgumu).