Labdien! Pirms 2 gadiem no vectēva saņēmu dāvinājumu skaidras naudas izteiksmē. Minētā naudas summa netika deklarēta un tika uzglabāta skaidras naudas veidā. Ja man tagad ir radusies nepieciešamība šo naudas summu ieskaitīt savā bankas kontā, veicot naudas iemaksu naudas iemaksas bankomātā, vai man būs jāmaksā valstij nodoklis no dāvinājuma summas un/vai jāiesniedz gada ienākumu deklarācija? Tā kā no nākamā gada kredītiestādēm būs pienākums ziņot VID par personām, kuru konta apgrozījums sasniedz 15 000 eiro, kā es varēšu pierādīt VID naudas izcelsmi, ja dāvinājums tika saņemts mutiski, bez rakstiska līguma slēgšanas, un vectēvs jau ir devies mūžībā? Paldies!
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi. Uz kredītiestāžu pakalpojumiem – iemaksām kontā skaidrā naudā – skaidras naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Tātad no ienākuma, kas ir tuvu radinieku dāvinājums (arī no vectēva saņemta), nodoklis nav jāmaksā, taču, ja dāvinājums pārsniedz 4000 eiro gadā, tas ir jādeklarē.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kurš ir Latvijas Republikas rezidents, deklarācijā norāda taksācijas periodā Latvijas Republikā un ārvalstīs gūtos ienākumus (arī ar nodokli neapliekamos ienākumus).
Jau pirms likumā “Par nodokļiem un nodevām” bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktā pienākuma reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par naudas apgrozījumu klienta kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā, VID veica un veic fizisko personu riska analīzi, lai varētu identificēt tās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, "aplokšņu algas" risku, kā arī nereģistrētās saimnieciskās darbības risku.
Ja neesat deklarējusi dāvinājumu, ja par ienākumiem būs jautājumi, tad arī būs jāpaskaidro, kādā ceļā tie iegūti.
Kredītiestāžu likuma 63. pantā ir minēti visi gadījumi, kad kredītiestāde var sniegt neizpaužamās ziņas – atklāt informāciju par klientu darījumiem. Tajā skaitā noteikts, kad un par ko ziņas var prasīt VID.
Savukārt kredītiestādēm pienākumu pievērst uzmanību neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un par tiem ziņot nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!