Šajā gadījumā ir būtiski, kādā veidā tiks organizēta saimnieciskā darbība, proti, kādā statusā persona veiks saimniecisko darbību. Ja to veikts ar juridiskās personas starpniecību, juridisko personu konti atbildības ziņā ir nodalīti no privātpersonu kontiem, tādēļ uz parādniekam piederoša uzņēmuma naudas līdzekļiem piedziņu vērst nav iespējams. Tomēr tas neliedz kreditoram lūgt vērst piedziņu uz parādniekam piederošām kapitāla daļām. Ja saimnieciskā darbība tiks organizēta pašnodarbinātās personas statusā, nedibinot atsevišķu juridisko personu, tad uz personas norēķinu kontu, ko izmantos šādai saimnieciskajai darbībai, tiek piemērota kārtība kā jebkurai fiziskai personai. Civilprocesa likums paredz, ka piedziņas gadījumā parādniekam saglabājama valstī noteiktā minimālā alga (uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā – puse no tās). Līdz ar to persona var veikt norēķinu operācijas šīs summas ietvaros. Ja persona ir vairāku kredītiestāžu klients, šādas tiesības piemēro tikai vienā no tām. Tādēļ personai jābūt aktīvai un tiesu izpildītājam jānorāda, kurā kontā saglabāt valstī noteikto minimālo darba algu.