Latvijas Republikas teritorija 1985. gadā prettiesiski bija iekļauta PSRS sastāvā, taču saskaņā ar valsts nepārtrauktības doktrīnu Latvijas Republika juridiski ir pastāvējusi visu laiku kopš 1918. gada 18. novembra. Tātad persona, kura dzimusi Latvijas Republikas teritorijā 1985. gadā, ir uzskatāma par dzimušu Latvijas Republikā.

Latvijas Republikas pilsonības nepārtrauktība un Latvijas Republikas juridiskā nepārtrauktība izriet viena no otras. Personas, kuras bija Latvijas Republikas pilsoņi līdz tās okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, turpināja tādi būt arī visus 50 okupācijas gadus, un arī viņu pēcnācēji, kas piedzima okupācijas laikā, tādējādi kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem. Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas Republikas pilsonis ir persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs. Tātad, ja vismaz viens no Latvijas Republikas teritorijā padomju okupācijas laikā dzimušas personas vecvecākiem vai vecākiem bija Latvijas pilsonis 1940. gada 17. jūnijā, šai personai ir tiesības uz Latvijas Republikas pilsonību. Personas, kuras nebija Latvijas Republikas pilsoņi un ieradās tajā okupācijas periodā, kā arī viņu pēcnācēji pilsonību iegūst naturalizācijas ceļā.

Tautību “latvietis” varēja pierādīt ar dokumentiem, kuros norādīta pašas personas tautība, vai, ja tādu nav, personas priekšteču tautība divu paaudžu robežās.