Mantojuma lietas Latvijā līdz 2002. gada 31. decembrim tika kārtotas tiesā pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas adreses. No 2003. gada 1. janvāra mantojuma lietas kārto zvērinātu notāru birojos pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas adreses, ja tādas nav Latvijā – pēc īpašuma galvenās daļas atrašanās vietas Latvijā.

Skatoties pēc tā, kad mantojuma lieta uzsākta, Jūs kā 1. pakāpes likumiskais mantinieks varat pieprasīt informāciju un uzzināt personu loku, kas kļuvušas par mantiniekiem. Ja mantojuma lieta uzsākta līdz 2002. gada 31. decembrim, Jums jāmeklē šī informācija rajona (pilsētas) tiesā. Ja mantojuma lieta uzsākta pēc 2003. gada 1. janvāra, informāciju saņemsiet Latvijas Zvērinātu notāru padomē. Ja lieta kārtota pie zvērināta notāra, Jūs varēsiet uzzināt arī mantas sastāvu.

Pastāv varbūtība, ka Jūsu tēva mantojuma lieta pēc pabeigšanas jau ir nodota arhīvā. Tādā gadījumā ziņas par to Jūs varēsiet saņemt Latvijas Valsts arhīvā.

Svarīgi, ka atbilstoši Civillikumam aizbildnībā esošu personu, tostarp nepilngadīgu personu, prasījumiem noilguma tecējums tiek apturēts pa visu to laiku, kamēr turpinās aizbildnība, un mantojuma prasības termiņa noilgums aprēķināms no tās dienas, kad personām kļuvusi zināma viņu tiesība celt prasību. Būtu jāizvērtē, ar kuru brīdi ir sācis tecēt noilguma termiņš gan mantojuma pieņemšanai, gan mantojuma prasības celšanai (uz pēdējo attiecināmi Jūsu norādītie 5 gadi).

Ziņas par personas esošajiem un bijušajiem īpašumiem izsniedz Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departaments, kur Jums būtu jāvēršas, pierādot savu radniecību kā pamatojumu informācijas saņemšanai.

Lai sniegtu nevis vispārīgu, bet konkrētu atbildi un izstrādātu rīcības plānu, ir jāzina notikumu secība un jāiepazīstas ar dokumentiem, tāpēc Jums būtu vērts vērsties pie praktizējošiem juristiem vai advokātiem ar specializāciju tiesvedībā un mantojuma tiesībās.