Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, arī tad, ja tiesas ceļā tiks lemts jautājums par uzturlīdzekļu summas palielināšanu. Ja prasība tiek noraidīta pilnībā, tad, vadoties no Civilprocesa likuma 42. panta pirmās un otrās daļas, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, bet gadījumos, kad prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas, savukārt, ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

Ja prasībā tiek norādīts, ka bērna uzturēšanai tiek tērēti EUR 400 mēnesī (prasībā norādot pamatotu aprēķinu), ņemot vērā Civillikuma 179. pantā noteikto, ka abu vecāku pienākums ir uzturēt bērnu samērā ar katra spējām un mantas stāvokli, tad no atbildētāja (ja neapstrīd kopējo uzturlīdzekļu summu un aprēķinu) ir piedzenami uzturlīdzekļi EUR 200 apmērā (1/2 no kopējās summas). Tiesa, nosakot uzturlīdzekļu summu, vērtē visus apstākļus, kas saistīti ne tikai ar bērnu vajadzībām, bet arī vecāku izdevumiem, abu pušu ienākumiem un mantas stāvokli.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015. gada 21. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-1959/2015 norādījis, ka tiesai jāņem vērā un, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, jāapsver, vai prasības pieteikumā norādītās summas samaksa vienam bērnam nenostāda viņu izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar pārējiem atbildētāja bērniem, kas nozīmē, ja atbildētājam ir vairāki nepilngadīgi bērni, tad no atbildētāja ienākumiem ir jānodrošina līdzvērtīgi uzturlīdzekļi visiem bērniem.