Kopš 1996. gada pensijai tiek uzskaitīts uzkrātais kapitāls. To ņem vērā, aprēķinot pensiju. Proti, personām, kuras ir pakļautas sociālai apdrošināšanai, no 1996. gada 1. janvāra, vecuma pensiju nosaka, ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu laika periodā no 1996. gada līdz pensijas piešķiršanas mēnesim un pensionēšanās vecumu.

Pensijas apmēru ietekmē ne tikai katram individuāli uzskaitītais pensijas kapitāla apmērs, bet arī pensijas aprēķina formulā iekļautais vidēji paredzamā mūža ilgums pēc vecuma pensijas piešķiršanas – koeficients G (kas ir gadi, kuros no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa).

Vecuma pensiju aprēķina pēc formulas:

P = K/G : 12

P – mēneša pensija;

K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls

Tātad G ir lielums, ar kuru izdala pensijas kapitālu. Aritmētika ir šāda: ja aiziet pensijā ātrāk, koeficients G ir lielāks, aprēķinātais mēneša pensijas apmērs ir mazāks. Turklāt, ja strādā, cilvēks ir sociāli apdrošināts arī pensijai, līdz ar to papildinās kopējais pensijas kapitāls.

Tātad, dodoties pensijā vēlāk, tās apmērs kļūst lielāks. Un otrādi – ātrāka pensionēšanās samazina pensiju.

Līdz ar to, ja ir darbs, steigties pensijā priekšlaikus nevajadzētu. Bet ko varat izdarīt, lai sirds būtu mierīga, – aiziet uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļu un lūgt, lai speciālisti parēķina, kāda varētu būt vecuma pensija vienā vai otrā gadījumā.