Jūsu minētajā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā nav norādes uz 13 gadu robežu, uz kuru atsaucaties savā jautājumā. Šis likums attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, izņemot jomas, kuras reglamentē normatīvie akti par izlozēm un azartspēlēm, kurās paredzēts naudas laimests, un personas datu aizsardzību.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Likumā ir minēta nepilngadīgo aizsardzība, un saistībā ar to uzraudzības iestādei likumā ir paredzētas tiesības pieprasīt visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, likt pakalpojuma sniedzējam izbeigt likuma pārkāpumu vai veikt konkrētas darbības tā novēršanai, kā arī noteikt šo darbību izpildes termiņu.

Savukārt Fizisko personu datu apstrādes likumā (Saeimā pieņemts 20. jūnijā, stājās spēkā 5. jūlijā) ir noteikts: ja atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 8. pantam informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešai sniegšanai ir nepieciešama datu subjekta piekrišana, bet datu subjekts ir bērns, viņa piekrišana ir uzskatāma par pamatu datu apstrādei un viņa datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 13 gadus vecs vai ja attiecībā uz bērnu, kurš vēl nav sasniedzis 13 gadu vecumu, piekrišanu ir devis viņa vecāks vai likumiskais aizbildnis.

Regulas 8. pantā noteikts: pārzinis pieliek saprātīgas pūles, lai šādos gadījumos pārbaudītu, vai piekrišanu ir devusi vai apstiprinājusi persona, kurai ir vecāku atbildība par bērnu, ņemot vērā pieejamās tehnoloģijas.

Skaidrojumos, kas ir bijuši saistībā ar regulas prasību ievērošanu, bieži vien atslēgas vārds ir “saprātīgums”. Kas attiecas uz bērniem, ir jānodrošina nepilngadīgo bērnu identifikācijas sistēma, vecāku vai aizbildņu piekrišana personas datu apstrādei. Savukārt saziņai ar bērniem jābūt bērniem saprotamā valodā.

Nevienā normatīvajā aktā nav konkrēti noteikts, kā tieši pārliecināties par nepilngadīgā vecumu.

ZAB “Pricewaterhouse Coopers Legal” jurists, sertificēts datu aizsardzības speciālists Mikijs Zīmecs publikācijā “Likumīgas datu subjekta piekrišanas nosacījumi fizisko personu datu apstrādei” (Jurista Vārds, 14.11.2017/Nr. 47 (1001)) norāda: “Gadījumos, ja bērns ir jaunāks par noteikto vecuma slieksni, Regula paredz, ka šādu personu datu apstrāde ir likumīga tikai gadījumos, ja piekrišanu ir devusi persona, kurai ir vecāku atbildība pār šo personu. Pieprasot bērnu piekrišanu personas datu apstrādei, ir jāatceras, ka jāievēro arī citi likumīgas piekrišanas nosacījumi. Attiecībā uz bērnu piekrišanu ir svarīgi ņemt vērā, ka bērni var neizprast privātuma ietekmi uz tiem tādā pašā mērā kā pieaugušie. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka piekrišana, kas paredzēta bērniem, ir veidota pēc iespējas vieglākā un saprotamākā valodā, lai tās nozīmi varētu uztvert un izprast pats bērns.”

Informatīvajos semināros par regulas piemērošanu kā bērna vecuma iespējamais pārbaudes elements ticis minēts, piemēram, tests, jo pēc atbildēm arī var noteikt, vai saziņa ir ar desmitgadnieku vai pusaudzi, cita vecuma cilvēku.

Protams, tāda netieši iegūta informācija arī nav garantija, ka varēs noprast nepilngadīgā īsto vecumu. Taču – tā kā datu regulas prasības komersantam jāievēro, viņam šīs “saprātīgās pūles” arī jāpieliek. Ja nu gadījumā rodas domstarpības, tās būtu apliecināmas.

Kas attiecas uz loterijām, tad VAS “Latvijas Loto” organizē valsts mēroga izlozes saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu. Un reģistrēt dalību “Latvijas Loto” organizētajās izlozēs internetā var tikai personas, kuras sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu.

Savukārt komersanti, kuri organizē visdažādākās loterijas, to noteikumos nosaka kārtību, vecumu, no kāda var piedalīties, personas, kuras nedrīkst piedalīties, balvu saņemšanas kārtību, citu informāciju, ko loterijas atļaujas saņēmējs uzskata par nepieciešamu. Tas paredzēts Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Ja preču vai pakalpojumu loterijas laimests ir nauda, loterijas atļaujas saņēmējs identificē tā saņēmēju (norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet personām, kurām personas kods netiek piešķirts, – personu apliecinoša dokumenta izdošanas datumu, numuru un izdevējiestādes nosaukumu) un naudaszīmes nedrīkst atrasties preces iepakojumā.