Vidējās izpeļņas aprēķins ir noteikts Darba likuma 75. pantā.

Tas paredz, ka:

• visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām;
• mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos;
• dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā nav iekļautas pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Tātad Jūsu vidējās izpeļņas aprēķinā tiks ņemts vērā faktiski nostrādātais laiks pēdējo sešu mēnešu periodā. Slimības laiku aprēķinā neiekļaus.

Jūsu minētā atkāpšanās uz citu laiku vidējās izpeļņas aprēķināšanā attiecas uz situācijām, kad darbinieks nav strādājis sešus un vairāk mēnešu.