Nonācu strupceļā un konflikta situācijā ar pašvaldību jautājumā par nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā. Manai vecmātei līdz 1940. gadam piederēja zeme un būves uz zemes. Pašlaik visi radinieki ir miruši, pirms 1995. g., un es esmu vienīgā mantiniece. Šis īpašums atrodas manā faktiskā valdījumā un lietošanā, kā arī saņēmu NĪ nodokļa maksājuma rēķinus uz sava vārda, kurus apmaksāju pilnā apmērā. Savācot visus radniecību pierādošos dokumentus, es vērsos Salacgrīvas novada domē, kurā 14.07.2008. g. pieņēma lēmumu atzīt manas īpašuma tiesības uz zemi. Savukārt 02.02.2006. g. Liepupes pagasta padome izsniedza izziņu par īpašuma tiesībām uz ēkām šajā zemes gabalā manai vecmātei.
10.05.2018. g. saņēmu uz e-pastu Salacgrīvas domes NĪ nodaļas vadītājas paziņojumu uz manu pieprasījumu atzīt manas īpašuma tiesības gan uz zemi, gan uz ēkām, kurā mani informēja, ka pašvaldībai nav tiesību atzīt īpašuma tiesības uz ēkām un šajā jautājumā jāgriežas vai nu pie notāra, vai nu tiesā. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mantojuma lietu pie notāra var atvērt tikai viena gada laikā no mantojuma atstājēja miršanas dienas, kā arī noilgums mantojuma lietās ir pieci gadi. Mans tēvs ir miris 1985. g., viņa māte (t.i., mana vecmāte) ir mirusi 1995. g., līdz ar to notārs un tiesa atsaka izskatīt manu pieteikumu un apstiprināt manas īpašuma tiesības. Saskaņā ar Civillikuma 968. pantu – uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tātad, atzīstot manas īpašuma tiesības uz zemi, pašvaldībai bija pienākums atzīt manas īpašuma tiesības uz ēkām automātiski.
Lūdzu Jūs sniegt savu viedokli šajā jautājumā un dot man konkrētas rekomendācijas, kā tagad man būtu nepieciešams rīkoties, lai reģistrētu īpašumu zemesgrāmatā?
Piezīme: kadastrālā uzmērīšana zemei un ēkām pagaidām nebija veikta, kamēr netika atzītas īpašuma tiesības.
Kā var saprast no problēmas izklāsta, varētu izrietēt sekojoši juridiski fakti:
Lai iegūtu mantojumu, mantiniekam jāpiedzīvo tā atklāšanās un reizē ar to aicinājums mantot, taču ar uzaicinājumu mantot nodibinās vienīgi iespēja kļūt par mantinieku. Mantojuma iegūšanai vēl vajadzīgs, lai aicinātais izteiktu savu gribu pieņemt viņam piekritušo mantojumu.
Atbilstoši Civillikuma 687. un 688. pantā ietvertajiem noteikumiem mantojuma iegūšanai nepieciešamais priekšnosacījums ir mantojuma pieņemšana. Tādējādi, izlemjot jautājumu par kādas personas mantojuma tiesībām, juridiski nozīmīgs ir fakts par to, vai šī persona izteikusi gribu pieņemt atklājušos mantojumu.
Tātad, ja jautājuma autore gada laikā, kā to nosaka Civillikuma 693. pants, savu gribu pieņemt mantojumu ir izteikusi klusējot un ar konkludentām darbībām mantojumu ir pieņēmusi, tad viņa ir atzīstama par nekustamā īpašuma īpašnieci un nekustamais īpašums ir reģistrējams zemesgrāmatā uz viņas vārda.
Atbilde ir sniegta, pamatojoties uz situācijas izklāstu un no tā izrietošiem loģiskiem secinājumiem, taču jautājuma praktiskam risinājumam autorei būtu nepieciešams nepastarpināti konsultēties.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!