Labdien! Ja darbiniekam pie viena darba devēja ir vairāki darba līgumi (t.i., viens pamatdarbs un viena vai vairākas vienošanās), vai ir pamatoti uzkrāto ikgadējo atvaļinājumu rēķināt katram līgumam atsevišķi? Jautājums saistīts ar darbu zinātniskā institūcijā, kur ir ierasta prakse strādāt vienlaicīgi dažādos projektos (summāri nepārsniedzot 40 stundas nedēļā), kam katram ir cits sākuma un beigu laiks. Rezultātā iespējama, piemēram, šāda absurda situācija: darbinieks 6 mēnešus strādā vienā projektā praktiski pilnu laiku (40 stundas nedēļā), noslēdz papildu līgumu par otru projektu. Tagad 5 mēnešus strādā pusi laika pirmajā un pusi otrajā projektā. Vēlas iet atvaļinājumā, bet personāldaļa informē, ka par 1. līgumu uzkrātas 40 atvaļinājuma dienas, bet par 2. – tikai 17. No grāmatvedības teiktā izriet – ja iešu 40 dienu atvaļinājumā, pēdējās 23 dienas apmaksās tikai no 1. projekta (kas pēdējos sešos mēnešos veido tikai nedaudz virs puses no kopējās vidējās izpeļņas), tātad atvaļinājuma pēdējās 23 dienas faktiski būs "pusalgas" atvaļinājums. Vai šāda situācija ir korekta no likuma viedokļa? Interesanti, ja pēc 2. līguma noslēgšanas viss darba laiks tiktu veltīts tam (1. līgums joprojām spēkā, bet bez uzskaitītām stundām, 100% slodze 2. projektā). Tad pēdējās 23 atvaļinājuma dienas vispār būtu gandrīz vai bezalgas atvaļinājums… Personāldaļa atsaucas uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta 8. daļu. Taču neliekas, ka šis pants varētu attiekties uz zinātniekiem, jo minētajā piemērā abos līgumos pienākas 40 atvaļinājuma dienas gadā, vienkārši ir atšķirīgi to spēkā stāšanās brīži.