Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 41. panta pirmo daļu pašvaldības dome pieņem:

• ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);
• iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);
• individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);
• citus lēmumus.

Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta pirmajai daļai iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

Administratīvā akta definīcija ir ietverta Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā. Saskaņā ar to administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.

Pašvaldības domes un atsevišķu pašvaldības amatpersonu (piemēram, domes priekšsēdētāja, izpilddirektora), kā arī pašvaldības struktūrvienību, iestāžu un citu institūciju (piemēram, komisiju) kompetenci nosaka likums “Par pašvaldībām”, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kā arī pašvaldības izdotie normatīvie akti un pārvaldes lēmumi. Tādējādi ne tikai pašvaldības dome, bet arī citas pašvaldības institūcijas un amatpersonas saskaņā ar to kompetenci var būt tiesīgas izdot administratīvos aktus (pieņemt lēmumus).

Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

Tā kā par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē var uzskatīt arī pašvaldību (domi, struktūrvienības, iestādes un citas institūcijas, kā arī atsevišķas amatpersonas) un administratīvo procesu, tostarp administratīvo aktu izdošanu, iestādē reglamentē šis likums, Administratīvā procesa likuma nosacījumi ir attiecināmi arī uz pašvaldībām.