No situācijas apraksta ir saprotams, ka paternitāte bērnam ir atzīta Civillikuma 155. panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā, proti, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Tā kā paternitāte jau ir noteikta, bērna mātei nav paredzēta iespēja tiesas ceļā pieprasīt apmaksātu DNS testu, lai vēlreiz noteiktu paternitāti.

Ja ir vēlme pārbaudīt bērna bioloģisko izcelsmi, jāzina, ka DNS ekspertīze ir maksas pakalpojums. Līdz ar to, ja bērna tēvam ir radušās aizdomas, ka viņš nav bērna bioloģiskais tēvs, tad visiem trim kopā – tēvam, mātei un bērnam – ir iespēja labprātīgi iet uz ekspertīzes iestādi, lai veiktu DNS testu. Latvijā ir trīs iestādes, kur var veikt šādu testu, – SIA “Genera”, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Brīvprātīgas pārbaudes gadījumā šo testu iespējams veikt SIA “Genera”, un šobrīd cena par trīs personu pārbaudi ir 390,00 eiro.

Ja bērna tēva aizdomas ir pamatotas un viņam ir pierādījumi, kas apliecina, ka bērns nav cēlies no viņa un paternitāti viņš ir atzinis maldības, viltus vai spaidu rezultātā, viņam atbilstoši Civillikuma 156. panta pirmajai daļai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un termiņā vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par paternitātes apstrīdēšanu. Turklāt ar šī jautājuma kārtošanu nedrīkst vilcināties, jo likumdevējs ir ierobežojis laiku, kādā iespējama paternitātes apstrīdēšana. 156. panta otrā daļa noteic, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Civilprocesa likuma 249.¹ panta pirmā daļa paredz, ka tiesa lietas izskatīšanas laikā var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja vai atbildētāja, lūguma.

Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Piemēram, ja bērna tēvs ir pieprasījis ekspertīzi, viņam ir pienākums to iepriekš apmaksāt. Savukārt, ja ekspertīze apliecinās, ka bērns patiešām nav cēlies no viņa, viņš var lūgt tiesu piedzīt veiktās ekspertīzes izmaksas no otras puses (izņēmums ir gadījumi, kad bērnam nav noteikta paternitāte un prasība par paternitātes noteikšanu celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. Tad prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos).

Vienlaikus jāatzīmē, tā kā strīdos par paternitātes apstrīdēšanu ir svarīgs divu gadu termiņš un bērns jau ir sasniedzis divu gadu vecumu, lai rosinātu lietu, jābūt pārliecinošākiem pierādījumiem par aizdomām. Prasītājam ir jāapliecina, ka nav pagājuši divi gadi, kopš nākuši klajā fakti, ka bērns nevar būt cēlies no viņa. Visbiežāk šim nolūkam kalpo pašu apmaksātas DNS ekspertīzes rezultāti.

Vēršam uzmanību, ka ierakstam par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ir tiesiska nozīme. Ja bērna tēvs likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nav rīkojies un apstrīdējis paternitāti, tiesu praksē tiek pieņemts, ka persona šai situācijai piekrīt un ir gatava uzņemties visas no Civillikuma izrietošās vecāka tiesības un pienākumus, tai skaitā pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam.