E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13542
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis
10
10

Ja īrē dzīvokli no pašvaldības

J
jautā:
04. janvārī, 2018
Nika

Mammu terorizē pagasta pārvalde un mudina privatizēt dzīvokli, kuru mēs īrējam no pašvaldības pēdējos 10+ gadus. Dzīvoklī ir veikts remonts un nomainīti logi utt. par mūsu pašu līdzekļiem. Tuvākajā laikā ir jāremontē daudzdzīvokļu mājas jumts, un viņi nevēlas par to maksāt, tāpēc spiež visus izpirkt dzīvokļus. Kā rīkoties pareizāk, ja mēs nevaram izpirkt dzīvokli (nav līdzekļu)? Vai pagasts var izmest mūs no dzīvokļa?

A
atbild:
11. janvārī, 2018
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Laura Jansone, Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste

Īpašniekam, kas minētajā gadījumā ir pašvaldība, attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības – to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 9. pants. Ņemot vērā minēto, VARAM pauž viedokli, ka pašvaldība ir tiesīga izmantot to pēc sava ieskata, tai skaitā pārdot un nodot to lietošanā citām personām. 

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 3. punktu dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks. Papildus norādām, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmā daļa). Savukārt saskaņā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d apakšpunktu viena no obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām ir dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Papildus informējam: saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta ceturto daļu, ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta otro daļu izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Savukārt saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta trešo daļu izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 50. pantu no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā.

VARAM pauž viedokli, ka attieksme pret cilvēkiem, kas pazemo to cieņu un godu, nav pieļaujama, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāievēro ētikas, morāles un pieklājības normas. Saskarsmē ar citiem cilvēkiem pašvaldības amatpersonām jāizturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot uzskatus un intereses, jābūt laipnām un pieklājīgām. Personas goda un cieņas aizskaršana no pašvaldības amatpersonu puses nav pieļaujama. Taču ministrijas kompetencē nav domes (pašvaldības iestādes) amatpersonu morālās uzvedības pārbaude. VARAM arī nav sodīšanas funkcijas par šāda veida uzvedību.

Norādām, ka VARAM atbilstoši savai kompetencei neizvērtē trešās personas rīcību, kurā, iespējams, ir noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, jo VARAM funkcijās nav nedz noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, nedz likumpārkāpēju sodīšana neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir vai nav pašvaldības amatpersonas vai darbinieki. Šos jautājumus izskata tiesībsargājošās iestādes, proti, policija, prokuratūra un tiesa. Ja uzskatāt, ka trešo personu rīcībā ir saskatāmas Krimināllikuma pantos minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, tad ir tiesības vērsties tiesībsargājošās iestādēs saskaņā ar Kriminālprocesa likumu. Ne likums “Par pašvaldībām”, ne citi normatīvie akti neparedz ministrijai tiesības piemērot sankcijas pret pašvaldības iestāžu amatpersonām.

Ņemot vērā minēto, VARAM norāda, ka pašvaldība nevar piespiest kādu privatizēt dzīvokli, jo tā ir personas brīva griba. Vienlaikus personai ir jārēķinās ar to, ka neprivatizētā dzīvokļa īpašnieks ir pašvaldība un tai ir pilnīgāka varas tiesība pār dzīvokli.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr. 271 “Ekonomikas ministrijas nolikums” Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde mājokļu politikas jomā un ir izstrādājusi likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kas varētu būtiski ietekmēt dzīvojamo telpu īres līgumu slēgšanas un reģistrēšanas kārtību, noslēgtā līguma termiņu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu tiesības uz īrēto dzīvojamo telpu, kā arī atcelt iespēju slēgt beztermiņa līgumus. Ar  šo likumprojektu var iepazīties LV portāla publikācijā “Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts”.

Papildus norādām – tā kā jautājumā nav norādīta konkrēta pašvaldība, VARAM nevar izvērtēt minētās pašvaldības saistošo noteikumu tiesiskumu šajā jautājumā.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 144 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU