Ja strīds par uzturlīdzekļu apmēru tiktu izšķirts Latvijas tiesā, vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteikts: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.”

Tātad uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo maksimālo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam (Civillikuma 179. panta piektā daļa).

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā Latvijā noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu. Attiecīgi katram vecākam savam bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai jānodrošina vismaz minimālais uzturlīdzekļu apmērs 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2018. gadā tie ir 107,50 eiro mēnesī), savukārt bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās algas (2018. gadā tie ir 129 eiro mēnesī).

Ja prasītais uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo apmēru, izskatot strīdus par uzturlīdzekļiem tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktajam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tas nozīmē, ka, sniedzot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu apmērā, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo apmēru, bērna mātei būtu jāiesniedz pamatots aprēķins par bērnam nepieciešamajiem izdevumiem mēnesī. Katrai izdevumu pozīcijai, kas attiecināma tieši uz konkrētā bērna uzturēšanu, pretī jāliek pierādījumi, kas apstiprina to lietderīgumu un pamatotību. Tāpat prasītājai ir jāpierāda, ka atbildētājam ir pietiekami ienākumi, lai nodrošinātu tādu uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī savu ienākumu atbilstība prasītā nodrošināšanai. Nevar būt tā, ka viens no vecākiem lielāko izdevumu slogu mēģina pārlikt uz otra vecāka pleciem tikai tāpēc, ka viņam ir lielāki ienākumi. Savukārt atbildētājam, ja tas iebilst pret pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, jāpierāda pieprasītās summas nesamērīgums ar viņa mantisko stāvokli vai nesamērīgums ar bērnu reālajām vajadzībām. Pat ja alga 2000 eiro apmērā varētu šķist pietiekami liela, ir iespējams, ka personas ikdienas izdevumi, piemēram, par īri un pārtiku, dzīvesvietas valstī ir daudz lielāki nekā Latvijā, ka personas apgādībā ir vairāki citi bērni, ir regulāri izdevumi par veselības aprūpi u. tml. izdevumi, kas, izskatot strīdu par uzturlīdzekļiem, ir jāņem vērā.

Līdz ar to nevar precīzi pateikt, kāds būtu uzturlīdzekļu apmērs, ja vecāka ienākumi ir 2000 eiro. Ir dažādi apstākļi, kas, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, ir jāņem vērā. Tie katrā gadījumā būs atšķirīgi. Taču jebkurā gadījumā uzturlīdzekļu apmērs nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru.