Gadījumā, ja darbinieks tiek nosūtīts uz obligāto veselības pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” prasībām pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas (pirmreizējo veselības pārbaudi), izdevumus par šādas pārbaudes veikšanu pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs. Šāda kārtība ir noteikta Darba aizsardzības likuma 15. panta trešajā daļā. Veselības pārbaužu, kuras paredzētas Darba aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” mērķis ir noteikt, vai personas veselības stāvoklis personai ļauj strādāt tādās darba vietās, kur ir konkrēti kaitīgie darba vides riska faktori.

Savukārt Darba likuma 36. pants dod tiesības darba devējam pretendentu nosūtīt uz veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību nolīgtā darba veikšanai. Likumdošanas akti neuzliek darba devējam pienākumu šādu pārbaudi veikt obligāti. Piemēram, darba devējs, lai pārliecinātos par to, vai pretendents, kas pretendē uz interjera noformētāja amatu, atšķir krāsu nianses, var pretendentu nosūtīt uz veselības pārbaudi, lai pārliecinātos par viņa spēju atšķirt krāsu nianses. Izdevumi, kas saistīti ar šādu veselības pārbaudi, jāsedz darba devējam.