Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Es vēlētos jautāt par pacienta tiesībām piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās situācijā, kad pacients pats nevar pieņemt lēmumu. Pacientu tiesību likums paredz, ka pacienta tuviniekiem ir tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai ārstniecības metodei, ja pacients pats veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nevar pieņemt lēmumu. Likumā rakstīts, ka tuvākie radinieki, “pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, ievēro pacienta iepriekš izteikto gribu attiecībā uz ārstniecību”· Vai šīs gribas izteikšanai ir kāds veids, kas nodrošina, ka tuviniekiem ir jāievēro pacienta griba? Es vēlētos uzzināt, vai gribu attiecībā uz ārstniecību var oficiāli reģistrēt kādā līdzīgā veidā kā, piemēram, gribu par ķermeņa, audu un orgānu donēšanu var reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā. Pacientu tiesību likuma 7. pantā ir arī šāds teikums, kas man nav skaidrs: “Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās…“ Kādā veidā pacients var norādīt to personu, un vai tai personai ir jābūt laulātajam vai kādam no tuvākajiem radiniekiem?
Jebkura rīcībspējīga persona – potenciālais pacients – ir tiesīga izdot pilnvaru, ar kuru var pilnvarot jebkuru personu pacienta vietā piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās. Šos jautājumus regulē Civillikuma 2289. pants un turpmākie panti. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai iestātos nosacījums, ka pacients pats nevar paust savu gribu. Vienkārši pacients savas gribas paušanu ir uzticējis citai personai. Te noteikti ir jāņem vērā, ka pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem (Civillikuma 2300. pants).
Gluži tāpat, tikai ar nosacījumu, ka ir iestājies noteikts notikums – ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību, potenciālais pacients var izdot nākotnes pilnvarojumu. Šos jautājumus regulē Civillikuma 2317.1–2317.7 pants. Te jāņem vērā, ka nākotnes pilnvarnieks savu darbību varēs uzsākt ar brīdi, kad speciālajos likumos [Civilprocesa likumā] noteiktajā kārtībā konstatēts un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību. Tas nozīmē, ka nākotnes pilnvarojumu nevarēs izlietot, ja ārstniecībai būs jāpiekrīt pēkšņi, iekams nebūs pabeigtas iepriekš minētās juridiskās procedūras. Tādējādi jāsecina, ka tā sauktais parastais pilnvarojums šajā situācijā ir uzskatāms par atbilstošāku. Jāatzīmē, ka arī nākotnes pilnvarniekam ir jādarbojas pilnvarotāja interesēs, kas nozīmē pacienta iepriekš izteiktās gribas ievērošanu.
Pacientu tiesību likuma 7. pantā ietvertās laulātā vai radinieku tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pilnvarojums uz likuma pamata. Arī uz šo pilnvarojuma veidu attiecas visi Civillikuma noteikumi par pilnvarojumu, tostarp noteikumi, ka pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem.
Veids, kas nodrošina, kā pilnvarniekiem (tostarp “tuviniekiem”) ir jāievēro pacienta griba, ir Civillikumā un Civilprocesa likumā paredzētā pilnvaras devēja civiltiesiskā aizsardzība.
Valsts šobrīd neuztur nevienu ārstniecības iestādēm un personām pieejamu reģistru, kurā pacients varētu fiksēt savu gribu attiecībā uz, iespējams, priekšā stāvošu ārstniecību. Iespējams, šo jautājumu varētu risināt e-veselības sistēmas jeb Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas ietvarā, piemēram, sadaļā “brīdinājumi”, kur informāciju var ievadīt ģimenes ārsts. Šobrīd e-veselības sistēma darbojas nepilnīgi.
Jāatceras, ka visos gadījumos jāņem vērā tīri praktiski apsvērumi, ka pilnvarniekam ar pilnvarojumu un personību un radniecību (ja nepieciešams) apliecinošiem dokumentiem ir jābūt klāt pie ārstniecības procesa un pašam jābūt spējīgam tieši un nepārprotami paust pacienta gribu. Domājams, ka neidentificējamas personas, neidentificējami e-pasti, zvani vai ziņojumi pa telefonu vai citās saziņas platformās nevarētu tikt uzskatīti par pietiekamiem, lai droši varētu noskaidrot pacientu pārstāvošās personas lēmumus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
