Galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.”

Likumdevējs nav definējis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa. Savukārt tiesu praksē Civillikuma 179. pants tiek interpretēts tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Savukārt, ja līdztekus studijām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu vai atbrīvošanu no šā pienākuma.

Pats fakts, ka jauniete ir kļuvusi par mammu un dzīvo kopā ar bērna tēvu, nemazina viņas tiesības turpināt mācības un saņemt uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Uz to norāda arī Augstākās tiesas izvirzītās atziņas 2008. gada 26. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-425/2008, kurā tika izskatīta meitas, kura ir laulājusies, prasība piedzīt uzturlīdzekļus savam uzturam. Augstākā tiesa secina: “Ar bērna stāšanos laulībā vecāku un bērnu personiskās attiecības, kā arī vecāku pienākums uzturēt bērnus, ko regulē Civillikuma 179. pants, neizbeidzas. Savukārt Civillikuma 84. pants uzliek pienākumu laulātajiem vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētās tiesību normas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas.  Ja otrs laulātais nespēj pildīt ar Civillikuma 84. pantu uzlikto pienākumu sniegt uzturu, ir pamats lemt par vecāku uzturdošanas pienākumu, jo tas pamatojas uz leģitīmu mērķi, ko regulē Civillikuma 179. pants.”

Turklāt šajā gadījumā Civillikuma 84. pants vispār nav piemērojams un vīrietim, ar ko meita ir uzsākusi kopdzīvi, nav likumiska pienākuma gādāt par savu kopdzīves partneri.