Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mans tēva tēvs pēc 2. pasaules kara palika dzīvot Vācijā. Laulība ar sievu Latvijā tika attālināti šķirta, un Vācijā viņš apprecējās otrreiz, bērnu Vācijā viņam nebija, arī otrajai sievai ne. Vectēvs nomira 1981. gadā. Pēc ziņām, ko sniedza Sarkanais Krusts, viņa sieva ir mirusi 2001. gadā. No Sarkanā Krusta ir zināma arī vectēva pēdējā dzīvesvieta – Karlsrūe. Vai pēc tik ilga laika ir iespējams uzzināt, vai vectēvam nepalika mantojums un vai to vēl ir iespējams mantot? Latvijā viņam ir 6 mazbērni.
Latvijas Civillikums noteic, ka pēc vispārīgā principa uz mantojumu jāpiesakās viena gada laikā, skaitot no mantojuma atklāšanās dienas (Civillikuma 693. panta 3. daļa). Pēc Latvijas likuma mantošana vairs nav iespējama noilguma iestāšanās dēļ. No uzdotā jautājuma var domāt, ka pēc vectēva nāves visu viņa mantu varētu būt mantojusi viņa sieva, kas būtu tikai likumsakarīgi. Šādā gadījumā vectēva mazbērni vairs uz mantojumu pretendēt nevar arī tā iemesla dēļ, ka visu vectēva savulaik iespējami atstāto mantojumu Vācijā jau ir mantojusi viņa sieva, un pat ja viņai pašai nav mantinieku, jautājuma uzdevēji neko mantot nevarēs, jo nav šīs sievietes mantinieki.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
