Pirmpirkuma tiesība uz likuma pamata ir kopīpašniekam, ja kāds cits kopīpašnieks atsavina savu domājamo daļu personai, kura nav kopīpašnieks. Tam, cik liela vai maza kopīpašuma domājamā daļa tiek atsavināta trešajai personai, nav nozīmes, pirmpirkuma tiesība pastāv neatkarīgi no tā, vai tiek atsavināta lielākā vai mazākā kopīpašuma domājamā daļa.

Pirmpirkuma tiesību izmantošanā ir piemērojams vispārējais regulējums, t.i., pēc pirkuma līguma noslēgšanas pārdevējam ir jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajam izmantot pirmpirkuma tiesību, bet pirmpirkuma tiesīgajam savs lēmums izmantot vai neizmantot savu tiesību ir jāpaziņo pārdevējam divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesīgais šajā laikā atbildi nedod, tad tas pirmpirkuma tiesības zaudē, savukārt, ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savas tiesības izmantot, tad viņam, ja nav norunāts citādi, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs. Gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, pirmpirkuma tiesīgajam ir izpirkuma tiesība. Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu (pārdotu) nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās. Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības piesakās reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi.

Jūsu aprakstītās šaubas par iespējamu pirmpirkuma tiesību apiešanu nevaru komentēt, jo šobrīd ir tikai Jūsu pieņēmums, ka kopīpašnieks varētu noslēgt simulatīvu dāvinājuma, nevis pirkuma līgumu. Jebkurā gadījumā, protams, jāņem vērā, ka Civillikuma 1439. pants nosaka: “kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu, bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā.” Šādu darījumu mērķis ir apslēpt kādu citu tiesisko darījumu, ko patiesībā darījuma dalībnieki ir gribējuši, aiz cita darījuma izkārtnes nolūkā slēpt patieso darījumu no trešajām personām, piemēram, pirkuma līguma vietā formāli noformējot dāvinājuma līgumu, lai apietu pirmpirkuma tiesības. Līdz ar to gadījumā, ja tiks noslēgts simulatīvs dāvinājuma līgums, Jums kā kopīpašniekam ir tiesības celt tiesā prasību, lūdzot tiesu atzīt noslēgto dāvinājuma līgumu par simulatīvu, atzīstot, ka faktiski noslēgts pirkuma darījums, un atzīt Jums izpirkuma tiesības uz attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.