Likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikts – ja slimo nepārtraukti, slimības pabalstu izmaksā no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas. Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalsta izmaksu var pagarināt, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas. Ja slimo ar pārtraukumiem, pabalstu izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā.

Šie ierobežojumi attiecināmi uz gadījumiem, kad pārejoša darba nespēja ir iestājusies pašai sociāli apdrošinātajai personai.

Nosakot 52 nedēļu periodu, tiek summēti visi darba nespējas periodi, skaitot no pirmās saslimšanas dienas (darba nespējas A lapas dienas), par kuriem ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, izņemot darba nespējas periodus slima bērna kopšanai un saslimšanu ar tuberkulozi, kā arī grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma (maternitātes pabalsta saņemšanas) periodus, par kuriem piešķirti pabalsti.

Slimības pabalstam, kurš piešķirts saistībā ar slima bērna kopšanu, minētajā likumā ir noteikti citi izmaksas perioda ierobežojumi, proti, to izmaksā līdz bērna 14. slimības dienai, ja bērns kopts mājās, savukārt, ja bērns ir kopts arī stacionārā, tad kopumā izmaksā līdz 21. bērna slimības dienai.

Tātad Jums ir tiesības uz slimības pabalstu, ja kopjat slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, neatkarīgi no tā, ka saistībā ar savu darbnespēju esat jau saņēmusi slimības pabalstu 52 nedēļas triju gadu periodā.