Jā, tas ir iespējams – arī vecākiem, kuriem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, saglabājas Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tā kā bērns ir pilngadīgs, prasība tiesā ir jāsniedz viņam pašam. Taču atšķirībā no uzturlīdzekļu piedziņas nepilngadīga bērna uzturam pilngadību sasniegušam prasītājam ir tiesā jāpierāda, ka viņš nevar pats sevi apgādāt. Visbiežāk šim nolūkam kalpo izziņa no mācību iestādes, kurā bērns mācās pilna laika klātienē.

Tā kā abiem vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, jārēķinās, ka problēmas varētu sagādāt reāla uzturlīdzekļu piedziņa, ko, visticamāk, veiks zvērināts tiesu izpildītājs pēc tam, kad tiesas spriedums būs stājies spēkā un izveidosies uzturlīdzekļu parāds. Ja piedziņa no vecākiem nav iespējama, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pilngadīgam bērnam šobrīd neizmaksā.

Šī gada 1. februārī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz valsts garantētos uzturlīdzekļus izmaksāt arī bērniem, kuri turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā arī pēc pilngadības iestāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Taču šī norma tiks piemērota, sākot ar 2017. gada 1. septembri.  Tātad, ja bērns 1. septembrī turpinās iegūt vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, bet vecāki nenodrošinās uzturlīdzekļus, viņam būs tiesības vērsties ar iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu. Tiesas spriedums šādā gadījumā nebūs vajadzīgs.