Jautājumā neesat norādījusi, vai strādājat valsts pārvaldē vai privātajā sektorā.

Darba likumā ir paredzēts, ka darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam noteikto darba algu par divām darba dienām, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks neveic darbu saistībā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi (Darba likuma 74. pants). Taču obligāta pienākuma izmaksāt pabalstu tuvinieka nāves gadījumā nav. Darba devējs darbiniekiem var paredzēt dažādas sociālās garantijas, kuras nav noteiktas normatīvajos aktos. Papildu sociālās garantijas, tostarp bēru pabalsts, var būt noteiktas darba koplīgumā, kā arī darba līgumā.

Ne Darba likumā, ne tā komentāros nav dots uzskaitījums, kas ir “tuvs ģimenes loceklis”. Līdz ar to šo skaidrojumu ieteicams sniegt iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba koplīgumā vai papildu sociālo garantiju nolikumā. Tiek pieņemts, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.

Savukārt, ja darbs ir valsts pārvaldē, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pants un uz tā pamata izdotie MK 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” nosaka konkrētu personu loku, kas šo normatīvo aktu izpratnē ir uzskatāmi par ģimenes locekļiem. Proti, amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Radniecības faktu apliecinošas izziņas izsniedz arhīvs.