Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma (turpmāk – Tabakas aprites likums) 10. panta otrās daļas 7. punktā noteikts aizliegums smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst. Visticamāk, saskaņā ar mājas projektu iestiklotā telpa pēc lietošanas veida arvien ir lodžija, nevis dzīvojamā telpa (itin bieži lodžijas iestiklošana nav saskaņota pašvaldības būvvaldē) un līdz ar to uz tās smēķēt, stingri ievērojot likuma burtu, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pamatoti iebilst, nedrīkst.

Šajā gadījumā arī būtiski uzsvērt, kāds ir šādu aizliegumu smēķēt mērķis un būtība. Pasīvās smēķēšanas (otrreizējo dūmu) postošā un negatīvā ietekme uz cilvēka un sabiedrības veselību ir vispārzināma. Katra iedzīvotāja tiesības uz tīru un nepiesārņotu gaisu ir neapstrīdamas. Latvijas Republikas Satversme paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību (111. pants) un ikvienam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (115. pants). Satversmes 93. pants nosaka: „Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Diemžēl citu cilvēku tiesību ievērošana nav visiem pašsaprotama rīcība, un sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Tāpēc šāda veida aizliegumiem bieži vien ir audzinoša nozīme.

Aizliegums smēķēt uz balkoniem un lodžijām Latvijas normatīvajā regulējumā tika ieviests 2014. gada 29. novembrī, stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Tolaik likumprojekta anotācijā likumdevējs uzsvēra: “Iekļaujot likumprojektā normu  par smēķēšanas aizliegumu balkonos un lodžijās, tiek dots signāls par to, ka šāda rīcība minētajās vietās ir prettiesiska. Mājas iedzīvotājiem tiek dotas tiesības, aizstāvot savas likumīgās intereses elpot  gaisu, tīru no tabakas dūmiem, aizrādīt smēķējošajiem un pieprasīt pārtraukt smēķēšanu. Likumīgās prasības neizpildīšanas gadījumā iedzīvotāji var vērsties pie ēkas apsaimniekotāja vai īpašnieka, kā arī attiecīgajās pašvaldības institūcijās vai pie pašvaldību atbildīgajām amatpersonām, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.”