Saskaņā ar Civillikuma 693. un 694. pantu, ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltam mantiniekam tas jāievēro. Ja tāds termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktam termiņam.

Ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā - no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk, un ja viņš līdz iepriekš norādītā termiņa notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

Gadījumā ja Jūs mantojumu esat pieņēmis faktiskā valdījumā, Jums jāiesniedz mantošanas iesniegums zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Mājaslapā www.latvijasnotars.lv ir norādīta visu Latvijas notāru kontaktinformācija.

Par parādu

Saskaņā ar Civillikuma 705. pantu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Mantojumā ietilpst pilnīgi visa mantojuma atstājēja atstātā kustamā un nekustamā manta, tostarp visas mantojuma atstājēja parādu saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 707. pantu mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas. No minētā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t.i., sastāda likumā noteiktā laikā visa mantojuma inventāru.

Mantiniekam, kurš grib izlietot inventāra tiesību, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemtas ziņas par mantojuma atklāšanos, jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likuma noteikumiem vai likumā norādītajos gadījumos – bāriņtiesai. Ja mantojums ir plašs, sarežģīts un inventāra sastādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, notārs pēc mantinieku lūguma var šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu. Aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar inventāra tiesību.

Parāds mantiniekiem visdrīzāk būs jāapmaksā. Kreditors mantojuma lietā var iesniegt kreditora pretenziju, un parāda nesamaksas gadījumā parāda piedziņas lieta tiks nodota parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam vai parāds tiks piedzīts tiesas ceļā.